Durovs tika aizturēts Francijas lidostā pagājušās nedēļas nogalē. Kremļa propagandisti aktīvi skandina, ka Durova apcietināšana ir vēršanās pret vārda brīvību, respektīvi, Francija, un tas arī tiek vispārināts uz Rietumiem kopumā, cenšas to ierobežot.
Rietumu demokrātiju pielīdzina totalitāriem režīmiem
Krievijas medijos, kā arī sociālajos medijos tiek izsmieta Rietumu demokrātija, un galējos gadījumos Eiropas Savienība tiek salīdzināta ar Padomju Savienību un citiem totalitāriem režīmiem. Lai gan šāda veida ziņas masveidā pavairo prokremliskie boti, tomēr starp līdzīgu uzskatu paudējiem ir arī reāli cilvēki.
Ir "absolūtās" brīvības piekritēji, kas uzskata, ka ierobežojumiem nevajadzētu pastāvēt, – sociālo mediju kontekstā tas nozīmē, ka publicētajam saturam nevajadzētu tikt moderētam jeb izvērtētam attiecībā pret kādām normām vai vadlīnijām, jo tas ierobežo cilvēka iespējas brīvi izteikties.
Labi zināms šāda uzskata piekritējs ir platformas "X" (iepriekš "Twitter") īpašnieks Īlons Masks. 2022. gadā viņš pārņēma platformas vadību un "mīkstināja" satura regulēšanas politiku. Vairāki pētījumi norāda uz to, ka tādējādi šajā platformā pieauga naida runas un dezinformācijas apjoms.
Tas, protams, bija izdevīgi spēkiem, kas izplata nepatiesu informāciju.
"Telegram" izmanto smagu noziegumu pastrādāšanai
Piemēram, Krievijas propagandists Vladimirs Solovjovs savā svētdienas raidījumā, komentējot Durova aizturēšanu, atsaucās tieši uz Maska ierakstu. Šajā ierakstā Masks liek iedomāties 2030. gadu, kad Eiropā cilvēki tiek sodīti ar nāvi par to, ka viņi vienkārši ar "patīk" ir atzīmējuši kādu mīmu jeb smieklīgu attēlu, tā norādot, ka Eiropā cenzūra it kā iet ārpus robežām.
POV: It’s 2030 in Europe and you’re being executed for liking a meme https://t.co/OkZ6YS3u2P
— Elon Musk (@elonmusk) August 24, 2024
Šādi komentāri liek domāt, ka "Telegram" ir kāda nevainīga lietotne, kurā cilvēki vienkārši sarakstās, apmainās ar domām, bet tas tā nav.
"Telegram" ir gandrīz miljards lietotāju visā pasaulē, bet saturs tajā netiek regulēts.
Tas savukārt ir sekmējis to, ka "Telegram" ir kļuvusi par platformu, ar kuras starpniecību tiek veikti likumpārkāpumi, piemēram, pārdotas narkotikas, tajā skaitā arī Latvijā.
Valsts policija ir izveidojusi atsevišķas nodaļas, kas specializējas tieši "Telegram" un arī citu čatu lietotņu uzraudzībā, lai pret to cīnītos. Rīgas reģiona pārvalde pagājušogad aizturēja 78 cilvēkus, kas pārdeva narkotikas "Telegram" čatos.
Diemžēl tie nebūt nav nopietnākie noziegumi, kas tiek pastrādāti ar "Telegram" starpniecību. Durovam ir izvirzītas apsūdzības, ka viņš nav darījis pietiekami daudz, lai novērstu "Telegram" izmantošanu arī naudas atmazgāšanai, bērnu pornogrāfijas izplatīšanai un citiem smagiem noziegumiem.
Sociālo mediju milžiem ir jāievēro stingri noteikumi
Tas, kā nodrošināt vārda un izteiksmes brīvību, bet vienlaikus pasargāt lietotājus, ir aktuāls jautājums. Eiropas Savienībā spēkā ir Digitālo pakalpojumu akts. Tas paredz, ka kopš pagājušā gada augusta platformām, kurās Eiropas Savienības teritorijā ir vairāk nekā 45 miljoni lietotāju, obligāti ir jābūt noteiktiem mehānismiem, lai mazinātu nelikumīga un kaitīga satura, kā arī dezinformācijas izplatīšanu.
Šajā kategorijā, piemēram, ietilpst tādas sociālo mediju platformas kā "Facebook", "Instagram" un "TikTok". To, vai šīs platformas patiešām izpilda Digitālo pakalpojumu akta prasības, pārrauga Eiropas Komisija.
Krievijas mediji pārmet Eiropai divkosību, jautājot: ja jūs izmeklējat "Telegram", kāpēc jūs tikpat labi neizmeklējat arī amerikāņu uzņēmumu "Meta", kura paspārnē darbojas "Facebook" un "Instagram"?
Tas savijas ar apgalvojumiem, ka Durovs tiek apsūdzēts tikai tāpēc, ka nāk no Krievijas, bet amerikāņu kompānijas Eiropā tiekot akli pasargātas.
Taču tas neatbilst patiesībai. Eiropas Komisija vairākkārt ir pieprasījusi papildu informāciju no "Meta", piemēram, par pasākumiem nepilngadīgo aizsardzībai, un kādi mehānismi tiek izmantoti, lai mazinātu teroristiska un vardarbīga satura izplatību.
