Uzbrukuma rezultātā šonakt sagrauta viesnīca Krivijrihā. Nogalināti divi viesnīcas apmeklētāji, pieci cilvēki ievainoti. Vēl divi joprojām tiek meklēti viesnīcas gruvešos. Šī ir jau otrā viesnīcas piefrontes rajonos, kurai Krievija uzbrukusi pēdējo dienu laikā.
Naktī uz 25. augustu notika uzbrukums Kramatorskas viesnīcai, kurā tobrīd nakšņoja virkne vietējo un ārvalstu žurnālistu. Nogalināts tika viens ziņu aģentūras "Reuters" komandas cilvēks, bet ievainoti seši.
Naktī uz otrdienu Krievija turpināja apšaudīt arī Zaporižju, kur uzbrukuma rezultātā dzīvību zaudēja divi cilvēki, bet četri tika ievainoti. Tikpat daudz cilvēku ievainoti arī Harkivas apgabalā, kur Krievija uzbruka kārtējam infrastruktūras objektam un virknei apdzīvotu vietu, tā turpinot mēģināt šo apgabalu atstāt tumsā – bez elektrības, sakariem, ūdens un siltuma.
Šonakt turpinājās uzbrukumi arī Ukrainas galvaspilsētai. Kijivā nakts pagāja nemitīgās gaisa trauksmēs – uz pilsētu tika raidīti desmitiem kaujas dronu un raķešu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ziņoja, ka lielu palīdzību šobrīd sniedz Rietumu sabiedroto piegādātie iznīcinātāji F-16. Zelenskis sacīja, ka pirmdienas uzbrukumos šos iznīcinātājus izmantoja, lai notriektu Krievijas raidītās raķetes.
Prezidents arī paziņoja, ka Ukraina veiksmīgi izmēģinājusi pašu ražotu ballistisko raķeti. Viņš informēja, ka projektu izstrādā liela cilvēku komanda gan no valsts, gan privātajām institūcijām, taču sīkākas detaļas amatpersona neatklāja.
Kā jau ziņots, gaisa telpas sargiem aizvadītajā diennaktī visus lidojošos objektus izdevās notriekt un arī krītošās atlūzas pilsētā nopietnus postījumus nenodarīja. Taču bojāta enerģētikas infrastruktūra, kas jau tā ir smagi cietusi regulārajos Krievijas uzbrukumos.
Jau otro dienu Ukrainā tiek piemēroti plaši elektroenerģijas atslēgumi. Stundām ilgi elektrības nav arī galvapilsētas centrā – tostarp, kur top Latvijas Radio ieraksts.
Ceļmalās un māju pagalmos atgriezušies ģeneratori. Otrdien Kijivā notiekošajā forumā "Ukraina 2024. Neatkarība" Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs atzina – valdība dara visu iespējamo, lai situāciju stabilizētu.
"Galvenais uzdevums ir pārdzīvot nākošo ziemu, nodrošināt ar elektrību kritisko infrastruktūru, cilvēkus, mūsu ekonomiku. Tie ir trīs liela apmēra darba virzieni," sacīja premjers.
"Pirmais – lielā ģenerācija, sadale, remonti, atjaunošana. Atjaunojam pastāvīgi pēc katras Krievijas teroristiskās apšaudes. Miljardi hrivņu tiek izdalītas, aprīkojums tiek ievests Ukrainā. Otrais – decentralizēta ģenerācija biznesam. (..) Trešais darba virziens ir ģenerācijas decentralizācija iedzīvotājiem. Tās tāpat ir jaunas programmas. Ar valsts atbalstu mājsaimniecības un citi var patstāvīgi sevi nodrošināt ar elektroenerģiju," viņš skaidroja.
Vēl viens milzīgs izaicinājums valdībai ir steidzami atrast papildu finansējuma avotus simtiem miljardu hrivnu apmērā, kas nepieciešami, lai samaksātu algas Ukrainas karavīriem.
ASV atbalstam aizkavējoties, Ukraina šogad pārtērēja aizsardzības budžeta līdzekļus un nauda karavīru algām un aizsardzības nozarei kopumā var apsīkt jau septembrī.
Tāpēc šobrīd top Ukrainas 2024. gada budžeta grozījumi. Ar likumprojektu strādā Ukrainas Augstākā rada.
"Kādi ir ieteicamie soļi, kur ņemt papildu naudu? Pirmkārt, iekšzemes aizņēmumu palielināšana. Mūsu tirgus tam ir gatavs – finanšu institūcijas, bankas, Ukrainas Nacionālā banka," sacīja Šmihaļs. "Mēs esam veikuši sarunas un redzam tur potenciālu līdz gada beigām. Otrs – ienākuma nodokļa likmes palielināšana bankām, trešais – paplašināt "kara nodokļa" bāzi un "kara nodokļa" likmes atsevišķos gadījumos. Tāpat ieviešam principu "karo vai strādā", kas paredz ieviest virkni pasākumu, kas paredzēti nodarbināto iziešanai no ēnu ekonomikas."
Kamēr parlaments turpina darbu pie šā gada budžeta grozījumu projekta un vēl nav skaidrs, cik liels tā dēvētā "kara nodokļa" pieaugums Ukrainā drīzumā gaidāms, virkne uzņēmēju jau publiski izteikušies, ka nodokļu paaugstināšana uzņēmējiem pašreizējos jau tā ārkārtīgi smagajos apstākļos nebūtu prātīgs lēmums.
