Pēc Zelenska teiktā, ofensīva Kurskas apgabalā ir viens no šī plāna punktiem, kā arī norādīja, ka ofensīva ir palēninājusi Krievijas spēku virzību Pokrovskas virzienā.

Pēc Zelenska teiktā, plāns ietver arī papildu soļus diplomātiskajā un ekonomiskajā frontē, tostarp spēcīgu pasākumu kopumu, lai piespiestu Krieviju diplomātiskā ceļā izbeigt karu.

Zelenskis uzsvēra, ka Krievijas mērķis ir okupēt un anektēt citu valstu teritorijas, un tā jau ir okupējusi 27% Ukrainas teritorijas, savukārt Ukraina neplāno anektēt teritorijas, un Kurskas operācija ir aizsardzības operācija, kuras mērķis ir neļaut Krievijai sagrābt vairāk Ukrainas teritoriju.

"Mēs neko nepievienojam savai valstij, mēs nemainām likumdošanu un konstitūciju. Mums nav vajadzīgas svešas zemes. Un mums nav vajadzīgi arī ārvalstu pilsoņi," sacīja Ukrainas prezidents.

Kā norādīja Zelenskis, aizsardzības operācija un buferzonu izveide Krievijas Federācijas teritorijā ir vērsta uz to, lai novērstu Ukrainas zemes okupāciju.

Viņš arī pavēstīja, ka septembrī plāno tikties ar ASV prezidentu Džo Baidenu, iespējams, Ņujorkā notiekošās ANO Ģenerālās asamblejas ietvaros.

Zelenskis arīdzan pavēstījis, ka Ukrainas bruņotie spēki pirmo reizi un veiksmīgi izmēģinājuši pašu ražotu ballistisko raķeti.

"Ir veikts Ukrainas pirmās ballistiskās raķetes pozitīvs izmēģinājums. Es apsveicu mūsu aizsardzības nozari ar to. Es nevaru izpaust sīkāku informāciju par šo raķeti."

Ukraina jau ilgāku laiku cenšas attīstīt savu bruņojuma rūpniecību un veicināt pašmāju militāro ražošanu, lai kļūtu mazāk atkarīga no Rietumu militārās palīdzības.

Šobrīd atvairīt Krievijas uzbrukumus veiksmīgi palīdz arī augusta sākumā Rietumu piegādātie pirmie F-16 iznīcinātāji.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu militāro operāciju Krievijas teritorijā Kurskā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.