Kopš gada sākuma līdz 25. septembrim Lietuvā aizturēti 822 trešo valstu pilsoņi, kas ieradušies no Latvijas, liecina Lietuvas Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija.
"Tas ir 20 reižu vairāk nekā šajā laika posmā pērn," aplēsts ministrijā.
"Lietuva ir darījusi visu, lai aizsargātu valsts robežu, un novērojam, ka mēģinājumu nelikumīgi šķērsot robežu skaits būtiski samazinājies. Tomēr mēs novērojam sekundārās migrācijas plūsmas pieaugumu no Latvijas," pēc trešdien notikušās telefonsarunas ar Kozlovski teica Bilotaite, piebilstot, ka abi ministri runājuši par iespējamiem risinājumiem situācijai.
Lietuvas un Latvijas iekšlietu ministri ir vienojušies par abu valstu tiesībsargājošo institūciju sadarbības stiprināšanu nelegālās migrācijas iegrožošanā.
Pašlaik Lietuvas un Latvijas robežsardzes dienesti nodrošina, ka Lietuvā aizturētie nelegālie migranti tiek nogādāti atpakaļ Latvijā 72 stundu laikā.
Lietuvas robežsargi palīdzēs sniegt atbalstu Latvijas un Baltkrievijas robežas aizsardzībā, lai novērstu nelegālo migrāciju, apliecināja Lietuvas Iekšlietu ministrijā.
Otrdien uz Latviju devās jauna 20 Lietuvas robežsargu komanda. Viņi nomainīs 17 Lietuvas robežsargus, kuri divas nedēļas strādājuši uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
Abu valstu iekšlietu ministri vienojās, ka policijas sadarbībai jābūt ciešākai, lai iedarbīgi cīnītos pret nelegālo migrāciju, kā arī uzsvēra, ka nelegālās migrācijas pārvaldībā Eiropas Savienības pozīcijai ir jābūt vienotai un jāpiešķir finansējums bloka ārējās robežas aizsardzības pasākumiem.
Šogad Lietuvas robežsargi novērsuši vairāk nekā 1700 mēģinājumus nelegāli iekļūt valstī no Baltkrievijas puses, kamēr Latvijā tādu gadījumu skaits pārsniedz 9000.
Lielāko daļu Lietuvas robežas ar Baltkrieviju apsargāt palīdz fizisks nožogojums un videonovērošanas sistēma.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā.
No 15. augusta Valsts robežsardze papildus mobilizējusi dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzībai, ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas.
19. septembrī valdība pieņēma lēmumu nelegālās migrācijas spiediena dēļ slēgt Silenes robežpunktu uz robežas ar Baltkrieviju.
