Abus objektus esot izmantojis Irānas Islāma revolucionārās gvardes korpuss (IRGC) un ar to saistītās grupas, pavēstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. Tās esot bijušas ieroču un munīcijas noliktavas, pa kurām triecienus raidījuši divi F-16 iznīcinātāji.
Ostins šos triecienus, kurus pavēlēja veikt ASV prezidents Džo Baidens, raksturoja kā "šauri mērķētus un pielāgotus pašaizsardzībai", kā arī uzsvēra, ka tie nav saistīti ar notiekošo konfliktu Gazas joslā.
Divos objektos, kas bija ASV gaisa triecienu mērķis Sīrijas austrumos, iepriekš bija ieradušies Islāma revolucionārās gvardes korpusa un ar to saistīto kaujinieku grupējumu locekļi, sacīja amatpersona, taču pagaidām nav skaidrs, vai triecienu rezultātā ir bijuši kādi upuri.
"Mēs zinām, ka atsevišķos brīžos dienas laikā šajā mērķī uzturējās cilvēki," piebilda Ostins, "Mēs arī zinām, ka tie nebija civiliedzīvotāji. Cilvēki, kas atrodas šajās vietās, ir saistīti ar Irānu saistītas kaujinieku grupu IRGC, kā arī tās personāls."
Tiesa, pagaidām nav zināms, cik cilvēku varētu būt cietuši šajā uzbrukumā.
ASV nodēvēja Irānu par "smaguma centru" uzbrukumos ASV spēkiem reģionā, sakot, ka "Irānas pirkstu nospiedumi ir visur".
Ostins arī tieši apsūdzēja Irānu par līdzdalību uzbrukumos ASV spēkiem.
"Irāna vēlas slēpt savu dalību un noliegt savu lomu šajos uzbrukumos mūsu spēkiem. Mēs to neļausim darīt," teica amatpersona, solot arī turpmākus triecienus, ja Irānas pilnvaroto personu uzbrukumi turpināsies.
Pentagons norādījis, ka pēdējo dienu laikā bezpilota lidaparātu un raķešu uzlidojumos militārajām bāzēm Irākā un Sīrijā kopumā ievainota 21 ASV militārpersona, kas guvusi vieglus ievainojumus.
Kopš Izraēlas un "Hamās" kara sākuma ASV un koalīcijas karavīriem Irākā ir uzbrukts vismaz 12 reizes, bet Sīrijā – četras.
Sīrijā izvietoti aptuveni 900 ASV karavīri, bet Irākā – vēl 2500.
"Tā ir daļa no mūsu centieniem novērst plašāku konfliktu un pastiprināt reģionā izvietoto ASV spēku aizsardzību. Varu apstiprināt, ka kopš mūsu pirmā paziņojuma par papildspēku izvietošanu reģionā aptuveni 900 karavīru ir izvietoti vai tiek izvietoti ASV armijas Centrālās pavēlniecības atbildības zonā," teica Pentagona preses sekretārs Patriks Raiders.
Amatpersona arī piebilda, ka ASV militārajās bāzēs reģionā ir ievietotas papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas. Pentagons apgalvoja, ka uzbrukumus bāzēm sarīkoja ar Irānu un tās Revolucionāro gvardi saistīti grupējumi.
ASV prezidents Džo Baidens jau trešdien brīdināja Irānu par tās pakļauto grupējumu uzbrukumiem ASV spēkiem Tuvajos Austrumos.
"Mans brīdinājums (Irānas augstajam garīgajam līderim) Ajatollam Ali Hamenei bija, ka, ja viņi turpinās vērsties pret šiem karaspēkiem, mēs atbildēsim, un viņiem uz to jābūt gataviem." Baidens arī sacīja, ka ASV karaspēka klātbūtne Irākā un Sīrijā ir vērsta uz "Islāma valsts" teroristu sakaušanu un nav saistīta ar Izraēlas un "Hamās" karu.
Taču Irānas ārlietu ministrs Hoseins Amirs-Abdollahians ceturtdien ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesijā pavēstīja, ka ASV netiks saudzēta, ja karš Gazā nebeigsies.
Baidena administrācija jau iepriekš ir veikusi triecienus pret reģionā valdošajiem militārajiem grupējumiem, taču laikā, kad Tuvajos Austrumos jau valda spriedze, kas saistīta ar Izraēlas un "Hamās" karu, ASV vēlējusies nosūtīt stingru vēstījumu Irānai un militārajiem grupējumiem, lai tie neeskalē savus uzbrukumus un neizraisa plašāku konfliktu reģionā.
