Cihanouska vēsta, ka politieslodzīto skaits pieaug ar katru dienu, bet no sava vīra Sjarheja, kurš ieslodzīts Lukašenko režīma cietumā, viņa neko nav dzirdējusi kopš marta.
Cihanouska vizītes laikā Rīgā tikās ar Latvijas premjeri Eviku Siliņu, kura apsolīja, ka Latvija turpinās atbalstīt Baltkrievijas tautas demokrātiskos centienus.
Pēc abu sarunas Cihanouska pauda pateicību par Latvijas atbalstu un aicināja izdarīt lielāku spiedienu uz Aleksandra Lukašenko režīmu.
"Pirmkārt, esmu ļoti pateicīga Latvijai par valdības un parlamenta izlēmību, atbalstot demokrātisko kustību un Baltkrievijas tautas tiekšanos pēc labākas nākotnes, eiropeiskas nākotnes. Šobrīd mums ir vajadzīgs lielāks spiediens uz Lukašenko režīmu, mums ir vajadzīga šī režīma politiskā un ekonomiskā izolācija, bet, no otras puses, arī lielāka palīdzība Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, mūsu medijiem, mūsu nacionālās identitātes stiprināšanai, jo redzam, ka šobrīd notiek mūsu valsts rusifikācijas process."
Svjatlanu Cihanousku uz sarunu aicināja LTV žurnālists Gints Amoliņš.
Gints Amoliņš: Jūs teicāt, ka šobrīd Lukašenko režīma Baltkrievijā valda "šausmīgs represiju līmenis". Jūs minējāt, ka šajā kontekstā katru dienu tiek aizturēti aptuveni 15 līdz 20 cilvēki. Par ko?
Svjatlana Cihanouska: Galvenais aizturēšanu iemesls ir nostāja pret režīmu. Ja cilvēks, piemēram, piedalījies 2020. gada protestos vai komentējis kaut ko alternatīvajos medijos, vai arī ir pret karu Ukrainā, vai atbalsta ukraiņus. Vai par ukraiņu dziesmu dziedāšanu, vai par runāšanu baltkrievu valodā. Vai par ziedošanu Ukrainas armijai, vai politieslodzīto atbalstīšanu. Valstī valda absolūts beztiesiskums, un tu pat nevari pierādīt, ka neesi vainīgs.
Aizturēt var arī par nepareizu zeķu krāsu. Ja tu nēsā apģērbu baltsarkanbaltā krāsā, kas atbilst mūsu nacionālā karoga krāsām, tas ir signāls režīmam tevi aizturēt. Režīms tur cilvēkus pastāvīgās bailēs. Cilvēki šobrīd dzīvo kā Staļina laikos.
Kad nakts vidū, agrā rītā VDK pat neklauvēs, viņi ielauzīsies tavās mājās, sitīs bērnu priekšā, uzvilks galvā maisu un iemetīs cietumā, kur spīdzinās. Tā tagad ir Baltkrievijas realitāte.
Arī jūsu vīrs Sjarhejs Cihanovskis atrodas cietumā kā politiskais ieslodzītais. Viņš ir cietumā jau trīs ar pusi gadus. Vai jūs zināt, kā viņam klājas?
Pirmkārt gribu teikt, ka politieslodzīto skaits Baltkrievijā pieaug katru dienu. Mēs faktiski neesam pārliecināti par precīzu to personu skaitu, kas tikušas aizturētas politiski motivētās lietās. Mēs noteikti zinām 1700 cilvēku vārdus, taču šis skaits varētu būt trīs reizes lielāks. Jo daudzi , kuri tikuši ieslodzīti politisku iemeslu dēļ, nevēlas tikt atzīti par politieslodzītajiem, jo attieksme pret viņiem cietumos ir daudz sliktāka nekā pret parastajiem cietumniekiem.
No sava vīra neko neesmu dzirdējusi kopš šī gada marta. Daudziem politieslodzītajiem vispār neļauj ne ar vienu komunicēt. Tas ir viens veids, kā spīdzināt cilvēkus. Advokātiem nav ļauts apmeklēt manu vīru. Arī Mariju Koļesņikovu un citus cilvēkus. Vēstules netiek piegādātas, tādēļ nezinu, vai viņš ir dzīvs.
Ar šādu politiku režīms, pirmkārt, grib salauzt cilvēkus cietumos. Režīms viņus vēlas pārliecināt, ka visi tevi ir aizmirsuši, ka esi pamests, ka tu upurējies velti.
Kā izpaužas Baltkrievijā notiekošais rusifikācijas process?
Mēs nepārprotami jūtam, ka Baltkrievijā notiek tas, ko mēs saucam par lienošo okupāciju vai mūsu valsts pakļaušanu. Mēs redzam Krievijas klātbūtni ar Lukašenko svētību. Viņš ir gatavs upurēt neatkarību, lai tikai paliktu pie varas. Jūs redzat Krievijas klātbūtni kultūrā, izglītībā, medijos, militārajā jomā, ekonomikā. Vienkāršs piemērs – režīms maina ceļazīmes. No baltkrievu valodas uz krievu. Tas pats ar metro zīmēm.
Par runāšanu baltkrievu valodā uz ielas, lai arī tā ir mūsu valsts oficiālā valoda, tevi var aizturēt. Tas ir kā signāls VDK – aha, ar tevi kaut kas nav kārtībā, mums tevi jānopratina.
Režīms pārraksta mūsu vēsturi. Viņi no mūsu vēstures izslēdz visus mūsu un Eiropas varoņus, un to vietā liek bērniem mācīties krievu varoņus.
Ko jūs, Baltkrievijas demokrātiskā kustība, varat darīt, lai to apturētu? Ko sagaidāt no starptautiskās sabiedrības, Latvijas?
Pirmkārt, runa ir par politisko un ekonomisko spiedienu pret režīmu un palīdzību cilvēkiem, ne tikai lai izdzīvotu šajā cīņā, bet arī uzvarētu.
Ir ļoti svarīgi baltkrieviem parādīt alternatīvu tā dēvētajai "krievu pasaulei". Jo gandrīz 30 gadus esam bijuši Krievijas ietekmē, un mūs vienmēr uztvēra kā Krievijas piedēkli. Tas ir jāmaina. Esam vienisprātis demokrātiskajā kustībā un arī baltkrievu vidū, ka mūsu nākotne ir Eiropā.
Visu mūsu vēsturi mēs esam bijuši Eiropa. Tikai pēdējos 200 gadus esam bijuši Krievijas ietekmē, un vēlamies atgriezties pie savām saknēm.
Mēs gribām kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Jā, taisnība, tas būs kaut nākotnē, tas ir ilgs process. Bet mums ir jādzird no mūsu demokrātiskajiem sabiedrotajiem, ka jā – jūs, baltkrievi, esat pelnījuši būt daļa no mūsu savienības. Mēs jūs gaidām, mums ir līdzīgas vērtības, un esat daļa no mums. Tas dotu cilvēkiem enerģiju iet uz priekšu.
Mēs cīnāmies vienlaikus gan ar represīvā režīma mašīnu, gan Krievijas impēriskajām ambīcijām. Cīņa ir grūta, bet es zinu – kamēr vien Latvija, Lietuva, Polija un citas demokrātiskas valstis būs ar mums, būs vieglāk pārvarēt visas grūtības. Tomēr man atkal jāsaka, ka šis ceļš ir bruģēts ar sāpēm un asarām, un mums ir vajadzīgs mūsu kaimiņu pleca atbalsts.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau gandrīz 30 gadu valda bijušais sovhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko, kurš 1994. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
Kopš tā laika viņš koncentrējis arvien lielāku varu savās rokās, ierobežojis demokrātiju un apspiedis jebkādu opozīciju.
Nopietnākais pārbaudījums Lukašenko režīmam bija 2020. gadā, kad pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās masu protesti. Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, bet opozīcija apsūdzēja valdošo režīmu vēlēšanu rezultātu viltošanā. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku, bet protesti tika ar spēku apspiesti. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
Lukašenko laika gaitā izveidojis ciešas attiecības ar Krieviju. Viņš ļāva Krievijas karaspēkam izmantot Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu iebrukumam Ukrainā, taču atturējies tieši iesaistīt Baltkrieviju karadarbībā Ukrainā.
