NATO atzīst, ka, lai gan notiek smagas cīņas, frontes līnija daudz nemainās. Bet Stoltenbergs arī uzsvēra Ukraiņu spējas reāli dot triecienus aiz Krievijas frontes līnijas dziļi Krievijas kontrolētajā teritorijā un nodarīt krievu iebrucējiem lielus zaudējumus gan personāla un upuru skaitā, gan arī kaujas spēju neitralizēšanā.
Liels panākums bija arī spēja atspiest Krievijas Melnās jūras floti no lielas Melnās jūras daļas. NATO uzskata, ka tie joprojām ir nozīmīgi militārie ieguvumi, lai arī pēdējos mēnešos nav bijuši nekādi nozīmīgi teritoriālie ieguvumi.
Kara sākumā, kad lielākā daļa ekspertu uzskatīja, ka Ukrainas pretošanās sabruks pēc dažām nedēļām, – liek būt piesardzīgiem ar prognozēm arī šobrīd.
"Pagājušajā gadā Ukraina uzvarēja cīņās par Kijivu, Harkivu un Hersonu. Šogad viņi turpina nodarīt lielus zaudējumus Krievijai.
Ukraina ir atguvusi 50 procentus Krievijas sagrābtās teritorijas. Tā ir guvusi virsroku kā suverēna, neatkarīga nācija. Šī ir liela Ukrainas uzvara," uzsver Stoltenbergs.
"Tikmēr Krievija kļūst vājāka gan politiski, gan ekonomiski, gan militāri. Ukraina turpina drosmīgi cīnīties. Mēs turpinām viņus atbalstīt."
Stoltenbergam tika vaicāts arī par medijos izskanējušo versiju, ka Ukraina varētu iestāties NATO apmaiņā pret savu teritoriju daļas atdošanu Krievijai.
NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka visus lēmumus par savu nākotni pieņems pati Ukraina.
"Ukrainai ir jālemj to, kādi būtu pieņemamie veidi izbeigt šo karu. Mūsu pienākums ir atbalstīt Ukrainu, lai tā varētu atbrīvot pēc iespējas vairāk savas teritorijas. Un palīdzēt tai nonākt vislabākajā iespējamajā pozīcijā gadījumam kad un ja sāksies miera sarunas", norādīja Stoltenbergs.
"Kari pēc būtības ir neparedzami. Mēs neesam redzējuši nekādas pazīmes, ka prezidents Putins plānotu mieru. Viņš patiesībā plāno vairāk kara.
Tātad tas, ko mēs zinām - jo vairāk militārā atbalsta mēs nodrošināsim Ukrainai, jo spēcīgāka būs tās pozīcija kaujas laukā un jo spēcīgāka būs tās pozīcija pie potenciālā sarunu galda," uzsvēra Stoltenbergs.
NATO sola turpināt atbalstu Ukrainai. Briselē otrdien pulcēsies NATO valstu ārlietu ministri un trešdien būs arī pirmā NATO–Ukrainas padome ar ārlietu ministru piedalīšanos. Tajā piedalīsies arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
Ziemeļatlantijas alianses sabiedrotie vienosies par rekomendācijām reformām, ko Ukrainai jāīsteno, lai tā būtu gatava dalībai blokā, teica Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka sabiedrotie ir vienisprātis: nākotnē Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti.
Joprojām karsta tēma ir arī Zviedrijas iestāšanās NATO, ko kavē Ungārija un Turcija. Pagājuši jau 18 mēneši, kopš Zviedrija pieteicās dalībai NATO un gandrīz astoņi mēneši kopš Somijas uzņemšanas aliansē.
Lai gan Zviedrija jau tagad piedalās visās sanāksmēs ar NATO un arī kopīgās mācībās, Briselē visi gaida, kad Zviedrijas uzņemšana beidzot būs apstiprināta oficiāli. Stoltenbergs pauda gandarījumu, ka Turcijas parlaments ir sācis ratifikācijas procesu. "Ir pienācis laiks," teica Stoltenbergs.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
