Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau jūlijā parakstīja dekrētu par Ziemassvētku atzīmēšanu 25. decembrī, nevis Krievijas pareizticīgo baznīcas noteiktajā 7. janvārī. Dekrētā bija norādīts, ka Ukrainas tautai ilgu laiku uzspiesta Krievijas ideoloģija gandrīz visās dzīves jomās.
Daudzi iedzīvotāji šo lēmumu uzņēma ar entuziasmu, un plašas svinības notika arī Ivanofrankivskas apgabala Krivorivņas ciemā. Simtiem dievlūdzēji un svētku dalībnieki bija tērpušies tradicionālajos tērpos, tai skaitā uzvilkuši izšūtos kreklus, un devušies uz skaisto un vēsturisko koka baznīcu. Skanēja tradicionālā mūzika, un cilvēki veica ierastos rituālus.
Kāda iedzīvotāja pie bezvēsts pazuduša karavīra mājas atzina, ka cilvēki jūt prieku par Ziemassvētkiem, jo nav iespējams nejust Dieva gaismu sirdī. Taču svētku mērogs un raksturs ir mainījies, un tie kara dēļ nav tik priecīgi un jautri kā iepriekš.
Karavīriem dāvina frontē vajadzīgas lietas
Dāvanas Ziemassvētkos un Jaunajā gadā tiek gādātas arī frontes cīnītājiem. Karavīriem, pirmkārt, nogādā sadzīvē vajadzīgas lietas un dažādu aprīkojumu.
Kropivnickas pilsētā dāvanas tiek gādātas arī ar projekta "Krop-Hub" palīdzību. Tā dibinātāji informē, ka puiši pasūtījuši ģeneratorus, motorzāģus, naglas, āmurus, cērtes, krāsnis, plēves, somas, tīklus un dažādu citu frontē noderīgu aprīkojumu. Pieprasītas ir arī ierakumu sveces, maskēšanās tīkli, termovizori un transporta līdzekļi.
Šīs lietas nemaksā lēti, un nākas atzīt, ka ziedojumus savākt kļūst aizvien grūtāk. Tomēr ir svētki, tāpēc sūtījumos ir arī saldumi un bērnu zīmējumi, kas palīdz ienest nedaudz prieka skarbajā ikdienā.
Dāvanas un palīdzību uz fronti pie Kupjanskas jau vairākus gadus nogādā šoferis Olehs Jenijevs. Viņš kravas automašīnu iegādājās īpaši šim mērķim, un kopš Krievijas iebrukuma kopumā nobraukti vairāk nekā 100 tūkstoši kilometru. Misijās nācies satikt dažādus cilvēkus, tai skaitā cīnītājus, kas frontē atgriežas pēc smagiem ievainojumiem.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājās gaisā".
