Dienas ziņas

Zibakcijā pie Brīvības pieminekļa izklāj 30 metru garu karogu

Dienas ziņas

Kandavnieki nevēlas būt kopā ar Tukuma novadu

Ar latviešu dāvinātu NMPD auto izglābj karavīru Ukrainā

Ar Latvijas ziedotāju dāvinātu neatliekamās palīdzības auto izglābj karavīru Ukrainā

Ukrainas "Karpatska sič" bataljona mediķiem ar galveno mediķi Sarmīti Cīruli no Latvijas priekšgalā, 25 minūšu laikā nogādājot slimnīcā insulta skartu karavīru, izdevies izglābt viņa dzīvību. Cīrule brauc ar neatliekamās palīdzības auto, kas Ukrainā nogādāts kā Latvijas ziedotāju dāvinājums. Kara ārste uzsvēra – šis ir kārtējais apliecinājums tam, ka katrs Ukrainai ziedotais eiro ir dzīvības vērtē. 

Mediķe Sarmīte Cīrule
Mediķe Sarmīte Cīrule

Ceturtdien Sarmītes balss bija moža un priecīga, bet pirms dažām dienām viņa skaitīja sekundes un minūtes, jo agrā rītā tika izcelta no gultas – karavīram insults. Pirmā palīdzība tiek sniegta uz vietas, bet skaidrs, ka pēc iespējas ātrāk ir jāšķīdina trombs smadzenēs. Tuvākā slimnīca – 45 minūšu braucienā pa sliktiem ceļiem. 

Taču, kopš tieši Cīrules rīcībā nodots kādreizējais Latvijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta auto, viņa arī palīdzēt var ātrāk.

Cīrule sacīja: "Un to, cik tā mašīna mums ir laba un vajadzīga, apliecina tas, ka mēs tiešām aizlidojām 25 minūtēs tur, kur parasti braucam 45. Un ir svarīga katra minūte tādos brīžos, glābjot dzīvību."

Tieši tāpēc Cīrule atgādinājis – pagurums no kara iestājies daudziem, taču pagurt nedrīkst, jo katrs atbalsts frontei reizē stiprina arī Latviju.

"Es gribu pateikt lielu paldies visiem. Es zinu, ka Latvijā ekonomiskā situācija ir grūta. Un es tiešām zinu to, bet saprotiet – Ukrainā ir vēl smagāk. Ir karš. Un katrs atbalsts ir svarīgs. Nu, svētīgs," sacīja Cīrule, paužot cerību, ka Ukrainas atbalstītājus kādreiz varēs satikt klātienē Latvijā.

Šīs Lieldienas tāpat kā iepriekšējās kara mediķe sagaidīs Ukrainā, bet kara dēļ svinības izpaliks.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti