2018. gadā Dienvidkorejā, kuras esošā populācija ir 51 miljons, piedzima tikai 325 tūkstoši bērnu, un dzimstības līmenis samazinājās līdz pat 0,96 dzimušajiem uz vienu sievieti, kas 2018. gadā bija zemākais dzimstības līmenis pasaulē. Tajā pašā laikā liela daļa sabiedrības ir par aborta legalizāciju, jo tas padarītu jau ārkārtīgi populāro procedūru daudz drošāku un mazinātu sabiedrības stigmu un patriarhālos principus attiecībā uz sieviešu lomu sabiedrībā.
Īsumā:
- Dienvidkorejas Satversmes tiesa pasludināja, ka aborts ir jālegalizē līdz 2020. gada beigām
- Abortu skaits gada laikā, iespējams, ir augstāks par dzimušo skaitu
- Seksuālas veselības izglītības neesamība un avārijas kontracepcijas nepieejamība ir vieni no svarīgākajiem iemesliem augstajam abortu skaitam
- Demogrāfiskā krīze skaidrojama ar sieviešu izvēli prioritarizēt karjeru
- Cīņa par aborta legalizāciju ir viens no pirmajiem soļiem, lai sasniegtu dzimumu vienlīdzību
Aborta legalizācija
Šobrīd Dienvidkorejā sievietes, kuras veic abortu, var tikt ieslodzītas cietumā līdz vienam gadam un saņemt naudas sodu līdz 1500 eiro. Ārsti un citi veselības aprūpes darbinieki, kuri palīdz pārtraukt grūtniecību, var tikt ieslodzīti līdz pat diviem gadiem.
2014. gadā ārste, kura pārtrauca mazāk nekā trīs mēnešus ilgstošu grūtniecību, tika apsūdzēta par aborta likuma pārkāpšanu, kas ļauj veikt abortu tikai gadījumos, kad mātes veselība ir apdraudēta vai notikusi izvarošana. Piecus gadus vēlāk šī lieta tika izskatīta Dienvidkorejas Satversmes tiesā, un 11. aprīlī septiņi no deviņiem tiesnešiem nolēma, ka aborta likums nav saskaņā ar valsts Satversmi.
Tiesa deklarēja, ka aborta likums ir jāpārskata līdz 2020. gada beigām; ja parlaments atteiksies veikt likuma izmaiņas līdz noteiktajam datumam, tad pašreizējais aborta likums tiks automātiski anulēts.
Šobrīd likums ir spēkā, bet protestu rezultātā iespējams, ka parlaments centīsies aizkavēt aborta legalizēšanu.
Abortu skaits un kontracepcijas pieejamība
Grūtniecības pārtraukšana ir ļoti izplatīta un visai pieejama medicīniska procedūra, lai arī tās veikšana ir krimināli sodāma. Valstī viena gada laikā abortu skaits svārstās starp 50 tūkstošiem līdz 500 tūkstošiem. Piemēram, Dienvidkorejas valdības oficiālie dati liecina, ka 2017. gadā pārtraukto grūtniecību skaits ir bijis 50 000, tomēr jānorāda, ka aborta kriminālsodāmība var būt šķērslis precīzai valdības datu ievākšanai.
Savukārt Pai Čai Universitātes profesora deviņus gadus ilgais pētījums liecina, ka ikgadējais abortu skaits ir aptuveni pusmiljons, kas nozīmē, ka abortu skaits ir augstāks par 2018. gadā dzimušo skaitu (325 000 zīdaiņi). Šie dati atklāj to, ka aborta likums netiek veiksmīgi izpildīts.
Lielais nevēlamo grūtniecību skaits varētu būt izskaidrojams ar sabiedrības stigmu pret kontracepcijas metodēm un seksuālās veselības izglītību, kā arī ar kontracepcijas nepieejamību.
Pētījums, kurš aptaujāja aptuveni 9000 seksuāli aktīvus vidusskolēnus, norāda, ka 2015. gadā tikai 48,7% izmantoja kādu no kontracepcijas metodēm, un tikai 10% - 15% izmanto augstas efektivitātes kontracepcijas metodes (kontracepcijas tabletes vai spirāli). Šie dati liecina par to, ka jaunieši nav izglītoti seksuālās veselības jautājumos.
Turklāt viens no abortu skaita ietekmējošiem faktoriem ir avārijas kontracepcijas nepieejamība. Dienvidkorejā avārijas kontracepcija ir pieejama tikai ar ārsta izrakstu, kas nozīmē, ka šī kontracepcija bieži vien ir nepieejama viskritiskākajās stundās pēc neaizsargāta seksa, un rezultātā tā vairs nav efektīva.
Dienvidkorejas demogrāfiskā krīze
Dienvidkoreja, tāpat kā Japāna, Singapūra un citas attīstītas valstis, sastopas ar demogrāfisko krīzi. Balstoties uz Pasaules Bankas datiem, 2016. gadā uz vienu sievieti piedzima vien 1,17 bērnu, kas ir viszemākais dzimstības līmenis pasaulē. Latvijā dzimstības līmenis šajā gadā bija 1,70 dzimušo uz vienu sievieti.
Demogrāfisko krīzi ir ietekmējusi Dienvidkorejas patriarhālā sabiedrība un principi, kas diskriminē sievietes attiecībā uz karjeras perspektīvām un izaugsmi. Daudzas sievietes izvēlas bērnus nedzemdēt vai kļūst par mātēm pēc 30 gadu vecuma, lai varētu izveidot veiksmīgu karjeru. Rezultātā Dienvidkorejas sabiedrība ir uztraukusies par aborta legalizācijas ietekmi uz demogrāfiju.
Uztraukums ir saprotams, bet vai pamatots? Vairāki pētījumi liecina, ka aborta legalizācija nepaaugstina abortu skaitu, bet gan padara medicīnisko procedūru drošāku. Šī iemesla dēļ ir pamats uzskatīt, ka aborta legalizācija nepasliktinātu demogrāfisko krīzi. Turklāt procedūras legalizācija veicinātu atvērtu sabiedrības diskusiju par iemesliem aborta izvēlē.
Aborta legalizācija un sieviešu tiesības
Cīņa par aborta legalizāciju sākās 2014. gadā, bet vislielākais sabiedrības atbalsts tika pausts 2017. gadā, kad 235 tūkstoši dienvidkorejiešu parakstīja petīciju par aborta legalizāciju, papildus aizsākot arī kustību un citus protestus par dažādiem sieviešu tiesību jautājumiem. #MeToo kustība Dienvidkorejā panāca striktāku likumu ieviešanu saistībā ar seksuālo uzmākšanos darba vietās.
2018. gadā vairāk kā 200 tūkstoši cilvēku parakstīja petīciju, kurā aktīvisti pieprasīja slēpto kameru pārdošanu padarīt nelegālu, kā arī stingrākus sodus noziegumiem, kuru veikšanai izmantotas slēptās kameras. Šie un citi protesti aktīvi cīnās par sieviešu tiesībām, un
spēkā esošā aborta likuma atcelšana būtu solis pretī sabiedrības uztveres maiņai par sieviešu lomu valstī.
Aborta legalizācija mazinās kauna kultūru starp sievietēm, kurā sievietes viena otru nosoda un pazemo par aborta veikšanu. Sievietes varēs justies brīvāk ar savu izvēli, un sabiedrības uztverē vairs nebūs noziedznieces. Šie faktori celtu sieviešu pašapziņu, tādējādi stiprinot sieviešu pozīciju cīņā par vienlīdzīgām tiesībām. Turklāt pašreizējais likums soda tikai sievietes un ārstus, kas pārtrauc grūtniecību. Rezultātā bijušie un esošie vīri vai draugi ziņo policijai par nelegāli veiktu abortu, lai atriebtos un kontrolētu sievietes. Tādēļ šā likuma atcelšana atbrīvotu sievietes no nelabvēlīgām attiecībām.
Aborta legalizācijas ietekme valsts nākotnē un sabiedrībā
Ir sagaidāms, ka aborta legalizācija tiks veiksmīgi ieviesta, pateicoties Satversmes tiesas noteiktajam datumam un jau esošo klīniku un ārstu pieejamībai. Lai arī Dienvidkorejā ir novērojama demogrāfiskā krīze, kas izskaidrojama ar sieviešu tendenci prioritarizēt karjeru un rezultātā augsto abortu skaitu, tā legalizēšana neveiks ievērojamas negatīvas izmaiņas valsts demogrāfijā.
Legalizācija mazinās sabiedrības stigmu par abortiem un seksuālās veselības izglītību, kas pat varētu samazināt abortu skaitu, jo jaunieši būtu izglītotāki par kontracepcijas metodēm. Sieviešu jauniegūtā autonomija pār savu ķermeni un izvēli ir cieši saistīta ar turpmāku cīņu par vienlīdzīgām tiesībām.
Turklāt, ņemot vērā aborta legalizācijas veicināto diskusiju par vīriešu un sieviešu lomu ģimenē, kā arī plašākā sabiedrībā, ir gaidāma turpmāka rīcība no sieviešu tiesību atbalstītājiem, kas liktu pārdomāt arī patriarhālo sistēmu.
