Turcijas Centrālās vēlēšanu komisijas dati pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas rāda, ka Erdogans ieguvis 52,14% balsu, savukārt viņa konkurents, opozīcijas izvirzītais kandidāts Kemals Kiličdaroglu saņēmis 47,86% balsu.
Ar šo uzvaru Erdogans nostiprinājis savas pozīcijas kā ietekmīgākais Turcijas līderis kopš Mustafas Kemala Ataturka, kurš pirms 100 gadiem izveidoja moderno Turcijas valsti.
Taču opozīcija raizējas, ka Erdogana palikšana pie varas vēl uz vismaz pieciem gadiem nozīmēs vēl aktīvāku demokrātijas ierobežošanu un varas koncentrēšanu prezidenta rokās.
Erdogans jau uzrunājis vēlētājus un pasludinājis savu uzvaru, ko viņš raksturojis kā visas Turcijas un arī demokrātijas uzvaru.
Opozīcijas līderis Kiličdaroglu uzrunā saviem atbalstītājiem neatzina zaudējumu, bet solīja turpināt cīņu par demokrātiju un cilvēktiesībām.
Kiličdaroglu uzskata, ka Erdogana palikšana pie varas Turcijai nozīmētu drūmu nākotni. Pretējās domās ir Erdogans, kurš pasludinājis "jauna Turcijas gadsimta" sākumu.
Pirms pieciem gadiem Erdogans uzvarēja jau prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, bet šoreiz viņam bija daudz nopietnāks pārbaudījums un pirmajā kārtā Erdoganam nedaudz pietrūka līdz 50% balsu iegūšanai.
Tomēr arī šoreiz viņam izdevies izcīnīt uzvaru, par spīti Turcijas ekonomikas problēmām. Daudzi turki žēlojas par dzīves dārdzības pieaugumu un augsto inflācijas līmeni.
Turcijas valdība arī tika asi kritizēta pēc februārī notikušās zemestrīces, kas Turcijā izdzēsa vairāk nekā 50 000 cilvēku dzīvību. Valdība tika vainota par novēloto palīdzību zemestrīces upuriem un plaši izplatīto korupciju, kuras dēļ netika ievēroti ēku drošības standarti.
Opozīcija uzskata, ka šī vēlēšanu kampaņa bija negodīgākā Turcijas jaunāko laiku vēsturē, jo Erdogans izmantojis visus iespējamos līdzekļus, lai apklusinātu savus pretiniekus un noturētos pie varas.
Vēlēšanu iznākumam ar lielu interesi sekoja līdzi arī ārzemēs, jo Turcija ar 85 miljoniem iedzīvotāju ir ļoti ietekmīga valsts, kuras lēmumi ietekmē gan reģiona, gan visas pasaules drošību.
Piemēram, Erdogans līdz šim licis šķēršļus Zviedrijas uzņemšanai NATO, lai gan ir cerības, ka pēc vēlēšanām viņš varētu mīkstināt savu nostāju.
Virkne ārvalstu līderu, piemēram, ASV prezidents Džo Baidens, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Ungārijas premjers Viktors Orbāns, jau apsveikuši Erdoganu ar uzvaru prezidenta vēlēšanās.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsveikumā Erdoganam paudis cerību stiprināt abu valstu stratēģisko sadarbību.
Apsveikumu nosūtījis arī Krievijas diktators Vladimirs Putins, kurš paudis viedokli, ka Turcijas vēlētāji esot novērtējuši Erdogana "neatkarīgo ārpolitiku".
Kā zināms, Turcija ir NATO dalībvalsts, bet Krievijas un Ukrainas karā Erdogans izvairījies nostāties kādā no pusēm un mēģina pildīt vidutāja lomu. Turcija sniegusi dažādu veidu atbalstu Ukrainai, taču nav pievienojusies Rietumu sankcijām pret Krieviju.
KONTEKSTS:
Turcijas prezidenta vēlēšanās uz vēl pieciem gadiem prezidenta amatā pretendēja tagadējais valsts vadītājs Redžeps Tajips Erdogans, kurš Turcijā ir pie varas jau kopš 2003. gada. Opozīcija viņu asi kritizē par demokrātijas ierobežošanu un politisko pretinieku vajāšanu.
Lai mēģinātu pārspēt Erdoganu, lielākās opozīcijas partijas vienojās atbalstīt kopīgu prezidenta amata kandidātu, 74 gadus veco Kemalu Kiličdaroglu, kurš ir Republikāņu tautas partijas līderis. Viņš sola veicināt demokrātiju Turcijā un stiprināt saites ar Rietumiem.
Prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā nevienam no kandidātiem neizdevās iegūt vismaz 50% balsu, tādēļ 28. maijā notika otrā kārta, kurā par uzvaru cīnījās Erdogans un Kiličdaroglu.
