Vienošanās par amatu sadali bija panākta iepriekš, un sanāksmes laikā pārsteigumi izpalika.
Konservatīvās Eiropas Tautas partijas pārstāve Urzula fon der Leiena saglabās Eiropas Komisijas (EK) prezidentes amatu, bet liberāļu izvirzītā Igaunijas premjere Kaja Kallasa kļūs par ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.
Savukārt Eiropadomes priekšsēdētāja pienākumus pildīs bijušais Portugāles premjers sociālists Antoniu Košta.
Par Leienas un Kallasas apstiprināšanu amatā vēl būs jābalso Eiropas Parlamentam, taču nekas neliecina, ka vairākums deputātu varētu neatbalstīt šīs kandidatūras.
Savukārt Koštas apstiprināšanai nav nepieciešams Eiropas Parlamenta atbalsts.
Kallasa savos sociālajos tīklos apstiprināja, ka viņa ir izvirzīta Eiropas Savienības ārlietu vadītāja postenim. Igaunijas premjere rakstīja, ka viņa jūtas pagodināta, ka viņai ir izrādīta šāda uzticība.
Honoured to be nominated as the candidate for High Representative of the EU for Foreign Affairs and Security Policy. Your trust means a lot.
— Kaja Kallas (@kajakallas) June 27, 2024
We must continue working together to ensure Europe is an effective global partner to keep our citizens free, safe and prosperous. pic.twitter.com/pbQEWjGjA2
Kallasa norādīja, ka viņas galvenie mērķi būs panākt Eiropas Savienības vienotību, aizsargāt Eiropas Savienības intereses un vērtības un veicināt globālu sadarbību.
Ko vienošanās par ES augstajiem amatiem nozīmē Latvijai
Vienošanās par Eiropas Savienības (ES) augstajiem amatiem nozīmē Latvijai būtisku jautājumu risināšanu nākamajā ES darba ciklā, ir pārliecināta Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Viņasprāt, vienošanās nozīmē, ka nākamajā ES darba ciklā prioritāri būs Latvijai būtiskie jautājumi – ES drošība, konkurētspēja un atbalsts Ukrainai. Turklāt esot svarīgi, ka darba turpināšanai ES līderi ir atbalstījuši līdzšinējo Eiropas Komisijas vadītāju Urzulu fon der Leienu, kura, kā uzskata Siliņa, ir demonstrējusi enerģisku vadību un spēju aktīvi iesaistīties ES dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, svarīgajās jomās – ārkārtas atbalsts lauksaimniekiem, migrācijas radītie izaicinājumi, stingras sankciju politikas pret Krieviju turpināšana u.c.
Premjeres ieskatā, ir pozitīvi, ka nākamā ES augstā pārstāvja ārlietās amatam tiek virzīts pārstāvis no Baltijas reģiona, Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kura pilnībā izprotot Krievijas draudus, nepieciešamību stiprināt ES drošību un aizsardzību un atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai.
Siliņa sagaida pozitīvu balsojumu par EK priekšsēdētāju Eiropas Parlamentā, lai rudenī varētu apstiprināt visu nākamo EK komisāru komandu.
Atbilstoši prognozēm aizritēja arī ES un Ukrainas drošības līguma parakstīšana, ko prezidents Volodimirs Zelenskis jau iepriekš nodēvēja par svarīgu soli ceļā uz valsts mērķi – mieru un labklājību Eiropas Savienībā.
Dokumentā citu vidū atkārtoti apstiprinātas vairākas iniciatīvas, tai skaitā Ukrainas karavīru apmācība un ilgtermiņa saistības par artilērijas piegādi. Divpusējus drošības līgumus ar Ukrainu Briselē parakstīja arī abas mūsu Baltijas kaimiņvalstis – Igaunija un Lietuva.
