Naktī uz piektdienu trīs galvenie amati Eiropas Savienības pārvaldē tika sadalīti – Urzula fon der Leiena būs EK prezidente, Igaunijas premjere Kaja Kallasa – ES augstākā diplomāte, bijušais Portugāles premjers Antoniu Košta – Eiropadomes prezidents.
Antoniu Koštas nākotne ir visskaidrākā – viņu ieceļ dalībvalstu līderi, kuri savu piekrišanu jau devuši, un novembrī viņš sāks darbu Eiropadomē.
Kaju Kallasu apstiprinās vēlāk kopā ar visiem komisāriem – tas nozīmē, ka viņai vēl ir priekšā arī trīs stundu ilga izvaicāšana Eiropas Parlamentā (EP), un tad deputāti lems, vai viņu šajā amatā atbalstīt.
"Es esmu patiesi pagodināta par Padomes atbalstu. Tā ir milzīga atbildība šajā ģeopolitiskās spriedzes laikā. Eiropā ir karš, bet pieaug arī nestabilitāte visā pasaulē – tie ir galvenie izaicinājumi Eiropas ārpolitikai," viņa teica. "Mans mērķis noteikti ir strādāt Eiropas vienotības labā, aizsargāt Eiropas intereses un vērtības šajā saspringtajā ģeopolitiskajā kontekstā, kā arī veidot globālas partnerības, kas šobrīd ir ļoti, ļoti svarīgi."
Bet vispirms Eiropas Parlamenta priekšās stāsies Urzula fon der Leiena – visticamāk, 18. jūlijā.
Lai viņa tiktu ievēlēta, vajadzīga 361 balss no 720. Vai atbalsts būs pietiekams – neviens īsti nezina. Pirms pieciem gadiem Urzulai fon der Leienai parlamenta balsojums nenāca viegli – viņa ieguva tikai deviņas balsis vairāk par nepieciešamo minimumu.
"Iespējams, viņa tiks apstiprināta. Bet, ja ne – ja koalīcija nesavācas, ja ir vairāk pārbēdzēju, kas balso citādāk (tas ir slepens balsojums, cilvēki neriskē ar savu vārdu), – tad būs mēnesis, lai piedāvātu jaunu kandidātu," skaidroja domnīcas "Bruegel" vecākā pētnice Rebeka Kristi. "Manuprāt, ja tāds būs nepieciešams, to meklēs Tautas partijas grupas iekšienē, kam ir pieredze, kam ir "drošās rokas" – Latvijas Valdis Dombrovskis šim aprakstam atbilst."
Zināms, ka Itālijas premjere Džordžija Meloni ir vienīgā, kas līdz šim iebildusi pret iepriekš minēto amatu sadalījumu.
"Es to uzskatu par lielu kļūdu. Es to uzskatu galvenokārt par cieņas trūkumu pret Eiropas pilsoņiem, pret izvēli, ko viņi ir izdarījuši vēlēšanās," sacīja Meloni. "Tādēļ esmu nolēmusi respektēt pilsoņu norādījumus un neatbalstīt šo priekšlikumu. Esmu atturējusies balsojumā par Urzulu fon der Leienu, lai izrādītu cieņu dažādām pozīcijām, kas pastāv valdošajā vairākumā. Bet, kā jau esmu daudzreiz teikusi, – runa nav par Urzulu fon der Leienu. Jautājums ir par to, ko viņa gatavojas darīt. Bet uz to nedz viņas, nedz pārējo gadījumā mums nav nekādu atbilžu."
