Tikmēr Ukraina turpina atvairīt Krievijas okupācijas spēku uzbrukumu. Piektdien no rīta Krievijas vadāmo aviobumbu triecienā Doneckas apgabala Ņujorkas ciemam gājuši bojā četri cilvēki, bet ievainoti – trīs. Visi četri bojāgājušie atradās piecstāvu daudzdzīvokļu mājas kāpņutelpā, kura uzbrukumā ir iznīcināta.

Karā Ukrainā nogalināto Krievijas armijas karavīru skaits pārsniedz 71 000

Saskaņā ar jaunu, neatkarīgā izdevuma "Important Stories" ziņojumu, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī nogalināto Krievijas karavīru skaits, iespējams, pārsniedz 71 000.

Šis ziņojums ir jaunākais žurnālistu un nevalstisko grupu darbs centienos sagatavot ticamu Krievijas upuru aplēsi. Ne Kremlis, ne Aizsardzības ministrija nav publiskojuši oficiālus datus par upuriem kopš 2022. gada septembra, kad ministrija paziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma ir nogalināti nepilni 6000 karavīri, kas acīmredzami bija meli.

Ziņojuma autori norādīja, ka nogalināto Krievijas karavīru skaits varētu arī ievērojami pārsniegt 71 tūkstoti, jo ir ļoti grūti iegūt datus par frontē nogalinātajiem cietumniekiem.

Rietumu aplēses par Krievijas armijas zaudējumiem atšķiras. ASV šomēnes minējusi, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļauj, ka jūnija beigās skaits sasniegs 500 000. Arī Ukraina nedalās ar informāciju par zaudējumiem. Vien februārī prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma ir nogalināts 31 000 karavīru, taču arī Ukrainas dati, pēc rietumvalstu domām, visticamāk, ir pārāk optimistiski.

Raķete nokritusi labības laukā

Savukārt Harkivas apgabala Varvarivkas ciemā apšaudē nogalināta kāda pusmūža sieviete.

Krievijas spēki ir veikuši arī mērķētus uzbrukumus. Piektdien ap pusdienlaiku uz Odesas apgabalu tika izšauta ballistiskā raķete. Tā uzsprāga kādā labības laukā un izraisīja ugunsgrēku.

Kā savā "Telegram" profilā ziņo Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers, dzēšanas darbi turpinās. Visticamāk, trieciens tika veikts ar "Iskander-M" tipa ballistisko raķeti.

Jaunākajā Ukrainas bruņoto spēku ziņojumā teikts, ka šodien visā frontē notikusi 81 sadursme starp ukraiņu un krievu spēkiem. Lielākā aktivitāte novērojama Pokrovskas un Siverskas virzienos. Krievu spēki visā frontē uzbrukumu veikšanai izmanto aviāciju.

Ukrainas spēkiem izdevies apturēt Krievijas uzbrukumu

Pastāvīgiem aviouzbrukumiem ir pakļauts Harkivas apgabals. Raksturojot situāciju Harkivas frontē, jāatzīmē, ka Ukrainas spēkiem ir izdevies apturēt Krievijas uzbrukumu.

Kā Ukrainas sabiedriskā medija ēterā pavēstīja bezpilota lidaparātu bataljona "Ahiless" komandieris Jurijs Fedorenko, jau divarpus nedēļas krieviem nav izdevies gūt panākumus šajā frontes daļā.

"Situācija ir stabilizēta. Tajā pašā laikā aizsardzības spēki veic titānisku darbu, lai atsistu pretinieku no viņu ieņemtajām pozīcijām.

Ir jāsaprot, ka pretinieks tāpat vien neatkāpjas no pozīcijām un nepadodas. No katras pozīcijas viņš ir jāatvaira ar pretuzbrukumu.

Pēc atvairīšanas no šīm pozīcijām tā vai citādi pretinieks veic uzbrukumus nolūkā atjaunot savas pozīcijas. [..] Taču šeit pretiniekam nav panākumu."

Ukrainas Nacionālās gvardes karavīri Doneckas apgabalā ir notriekuši krievu triecienlidmašīnu Su-25.

Dronu uzbrukumu piedzīvojusi kārtējā Krievijas naftas bāze

Krievijā bezpilota lidaparāti uzbrukuši kārtējai naftas bāzei. Šorīt dronu uzbrukums noticis naftas pārstrādes rūpnīcai Tambovas apgabalā.

Aculiecinieku uzņemtajos video redzams gan drona lidojums, gan postījumi un seku novēršana. Apgabala gubernators apgalvoja, ka postījumi esot nelieli un neviens nav cietis. Aculiecinieki stāstīja, ka uzbrukuši trīs bezpilota lidaparāti.

Krievijas aizsardzības ministrija ziņoja, ka naktī Krievijas teritorijā notriekti 25 droni – galvenokārt Brjanskas un Smoļenskas apgabalā.

Krievija mēģina nokausēt ukraiņus

Britu militārās izlūkošanas analītiķu vērtējumā pirms nedēļas notikušais Ukrainas spēku trieciens Jeiskas aviobāzei Krievijā, kur tiek glabāti dažādi bezpilota lidaparātu veidi, īstermiņā radītu problēmas krieviem izmantot tos, lai uzbruktu Ukrainas teritorijā.

Diezgan ticama ir iespēja, ka krievu spēki mēģinās izmantot citas, grūtāk sasniedzamas bāzes, lai vadītu uzbrukumus ar bezpilota lidaparātiem.

Tikmēr ASV bāzētā "Kara izpētes institūta" pētnieki secina, ka Krievijas spēki Toreckas virzienā uztur uzbrukuma operācijas tempu, taču iespēja, ka viņi var tur gūt straujus panākumus, ir maza. Viņuprāt, šis uzbrukums parāda, ka krievu spēki turpinās pakāpenisku virzību, vairāk dodot priekšroku nospiedošiem uzbrukumiem nekā operacionāli nozīmīgiem ieguvumiem ar ātru manevru palīdzību. Tas saskan ar Vladimira Putina plānu, kura mērķis ir gūt uzvaru pār Ukrainu, novedot tās spēkus līdz izsīkumam.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.