Gaisa temperatūra Pakistānas lielākajā pilsētā Karači jau ilgstoši pārsniedz plus 40 grādu atzīmi pēc Celsija. Augstā mitruma ietekmē sajūta ir tāda, ka temperatūra ir plus 50 grādu.
Varas iestādes nav publicējušas oficiālo statistiku par dzīvību zaudējušajiem cilvēkiem, taču pēc mediju informācijas, aizvadītajā nedēļā karstuma dēļ miruši vairāk nekā 500 cilvēki.
Lielākā daļa upuru ir no pilsētās trūcīgākajiem rajoniem. Kā ziņoja telekanāls "Aaj TV", piektdien pilsētā fiksēti 212 karstuma dūriena gadījumi. Īslaicīgs lietus ceturtdien tikai nedaudz mazināja karstuma ietekmi pilsētā.
Hospitalizēto skaits ir mērāms vairākos simtos, vienā no Karači slimnīcām no svētdienas līdz trešdienai nogādāti 267 cilvēki, kas cietuši no karstuma dūriena.
Karstuma dēļ valstī noslogota ir ne tikai veselības aprūpes sistēma, bet arī elektroapgādes sistēma. Vairāku stundu dienā ilgo pārrāvumu dēļ cilvēki ir spiesti meklēt glābiņu ārā.
Islamabadas iedzīvotāji raidsabiedrībai CNA stāstīja par sajūtām vasaras svelmē.
"Ir slodzes nomešana, kas nozīmē, ka es nevaru izmantot ventilatoru vai kondicionētāju. Tas nozīmē, ka es nevaru palikt iekšā [telpās]. Bet, ja es dodos ārā, arvien būs ļoti karsti," teica kāds vīrietis.
"Temperatūra pieaug. Ilgstošo elektrības pārrāvumu dēļ tas liek mums izmantot nepārtrauktās barošanas bateriju. Un tādēļ, ka ilgi ir [pārrāvumi], [baterija] var izbeigties, kas liek man sēdēt šajā neciešamajā karstumā, manā istabā bez ventilatora, bez gaisa kondicionētāja," par līdzīgu pieredzi stāstīja kāds cits Islamabadā sastaptais cilvēks.
"Manuprāt, situāciju ietekmē arī neizziņotie elektrības pārrāvumi. Valdībai vajadzētu rīkoties un ierīkot patvertnes, lai būtu kur palikt, kad esam ārpus mājām," sacīja vēl kāds Pakistānas iedzīvotājs.
Ekspertu vērtējumā – klimata pārmaiņu dēļ šādas parādības kļūs arvien biežākas. Pakistānas amatpersonas apgalvo, ka, lai arī valsts ir atbildīga par mazāk kā vienu procentu no visiem ogļskābās gāzes izmešiem pasaulē, tā ļoti izjūt klimata katastrofu sekas.
Laika apstākļu vērotāji pievērš uzmanību arī gaidāmajai musonu lietusgāžu sezonai, kas laikraksta "Dawn" uzrunāto ekspertu vērtējumā atnestu par 60 procentiem vairāk nokrišņu, nekā ierasts.
