"Krievijas uz Uzvaras dienu izvērstais uzbrukums Krievijas karaspēkam pārvērties par asinspirti," teikts publikācijā.
Uzbrukuma mērķis, iespējams, bija ieņemt plašu un dziļu teritorijas posmu, lai nogādātu tuvāk Harkivai smago artilēriju vai pat dotos uz pašu pilsētu.
"Nekas no tā nenotika. Pāris nedēļas pēc ofensīvas sākuma 9. maijā aptuveni 30 000 Krievijas karavīru bija iestiguši Vovčanskas pilsētā, kas atrodas tikai dažus kilometrus uz dienvidiem no robežas," raksta izdevums.
Krievijas 83. gaisa desanta brigāde, visticamāk, atkāpās no Vovčanskas pēc trīs nedēļas ilgušās un dārgi maksājušās izvietošanas – lai atjaunotu kaujas spējas lielā upuru un karot atteikušos karavīru skaita dēļ.
"Ja tas apstiprināsies, tas būs nopietns zaudējums jaunajam Krievijas ziemeļu karaspēka grupējumam, kurā ietilpst aptuveni septiņi pulki un brigādes. Un Krievijas zaudējumi Vovčanskā varētu kļūt daudz lielāki, jo visa bataljona izdzīvojušie – un tie ir simtiem karavīru – ir iesprostoti ķīmiskajā rūpnīcā Vovčanskas centrā," teikts rakstā.
83. gaisa desanta brigāde ir vai bija elites vienība. Pavasarī šī brigāde piedalījās kaujās par Časivjaru.
"Kad Uzvaras dienas ofensīva Vovčanskā apstājās, Krievijas pavēlniecība pavēlēja 83. gaisa desanta brigādei doties uz ziemeļiem un atjaunot ziemeļu karaspēka grupējumu," teikts "Forbes" publikācijā.
Vovčanskā turpinās kaujas, situācija ir mainīga, bloķētajiem okupantiem ir jāpadodas vai jāmirst, paziņoja Harkivas operatīvās grupas pārstāvis Vitālijs Sarancevs.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
