"Ja ASV īstenos tādus plānus, mēs uzskatīsim, ka esam atbrīvoti no vienpusējā moratorija, kas iepriekš bija pieņemts vidēja un tuva rādiusa spēju attīstīšanai," Putins teica jūras spēku parādē Sanktpēterburgā.
Viņš piebilda, ka Krievija "ir vairāku tādu sistēmu izstrādes pēdējos posmos".
1987. gadā noslēgtais ASV un Padomju Savienības līgums par vidēja rādiusa kodolieroču aizliegumu nav spēkā kopš 2019. gadā, kad no tā izstājās ASV.
Lai gan Putins paziņoja, ka Krievija ir noteikusi vienpusēju moratoriju un turpinājusi ievērot vienošanos, ASV vairākkārt ir sūdzējušās, ka Krievija to pārkāpj.
Kā draudēja Putins, Krievijas reakcija būšot proporcionāla un arī Krievijas karakuģus varētu aprīkot ar raķetēm.
Vācija un ASV jūlija vidū paziņoja par vienošanos no 2026. gada izvietot Vācijā ASV tāla darbības rādiusa raķetes. Šādu ieroču izvietošana Vācijā notiks pirmoreiz kopš Aukstā kara beigām.
Starp šiem ieročiem būs spārnotās raķetes "Tomahawk" ar darbības rādiusu līdz 2500 kilometriem, ar kurām būtu iespējams dot triecienus dziļi Krievijā, kā arī pretgaisa aizsardzības raķetes SM-6 un jaunizstrādāti hiperskaņas ieroči.
Vācijas armija paskaidroja, ka Krievija arī Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvā ir izvietojusi raķetes "Iskander", kuras var aprīkot ar kodolieročiem, lai trāpītu mērķiem, piemēram, Vācijas pilsētās.
ASV un Vācijas plāns ir izstrādāts savaldīšanas nolūkā.
