Rostovas apgabalā pēc ukraiņu uzbrukumiem esot izcēlušies plaši ugunsgrēki divās naftas bāzēs. Rostovas apgabala gubernators paziņoja, ka virs reģiona ir notriekti četri bezpilota lidaparāti, bet neko neminēja par postījumiem.
Bet Voroņežas apgabala vadība paziņojusi, ka virs reģiona ir notriekts viens Ukrainas bezpilota lidaparāts, kura atlūzas nokritušas tuvu "sprādzienbīstamam objektam", tāpēc esot nolemts uz laiku evakuēt iedzīvotājus no divām apdzīvotām vietām. Vietējie iedzīvotāji sociālajos tīklos rakstīja, ka drons ir uzbrucis munīcijas noliktavai, kas atrodas netālu no Evstratovkas ciema.
Atkārtoti lūdz izmantot sabiedroto ieročus
Pēc pirmdien notikušajiem Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukumiem Ukrainai Kijiva kārtējo reizi ir aicinājusi sabiedrotos atļaut izmantot savus tālas darbības rādiusa ieročus uzbrukumiem militārajiem objektiem dziļi Krievijas teritorijā.
ASV domnīca "Kara izpētes institūts" ir publicējusi sarakstu ar 245 Krievijas militārajiem objektiem, kuriem Ukraina varētu uzbrukt ar amerikāņu piešķirtajām tālas darbības rādiusa raķetēm ATACMS vai britu "Storm Shadow".
Oslo Universitātes pētnieks Fābians Renē Hofmans intervijā telekanālam "Euronews" sacījis, ka Ukrainai ir svarīgi dot triecienus pa vietām, no kurām Krievija regulāri veic raķešu vai dronu uzbrukumus. Viņš uzsvēra, ka tas ļautu ukraiņiem efektīvāk aizsargāt savu gaisa telpu.
ASV bažījas par situācijas saasināšanos, ja ieročus izmantot atļaus
Tomēr ASV Aizsardzības departamenta runasvīrs Patriks Raiders kārtējo reizi ir paziņojis, ka Vašingtona nav mainījusi savu nostāju attiecībā uz amerikāņu tālas darbības rādiusa ieroču izmantošanu dziļāk Krievijas teritorijā.
"Mēs neesam karā ar Krieviju. Mēs nemeklējam konfliktu ar Krieviju. Mēs vienkārši atbalstām demokrātisku valsti un dodam ukraiņiem iespēju aizsargāt sevi," sacīja Raiders.
Savukārt Lielbritānija atbalstot raķešu "Storm Shadow" izmantošanu Ukrainas uzbrukumiem Krievijas teritorijā, taču bez ASV piekrišanas tas nevarot notikt, jo Londona baidās sadusmot Vašingtonu, raksta izdevums "The Telegraph". Laikraksts norādīja, ka raķešu "Storm Shadow" palaišanai tiekot izmantotas ASV sistēmas, tāpēc ir nepieciešama amerikāņu piekrišana.
Avots Baltajā namā "The Telegraph" apgalvoja, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir nobažījusies, ka šo raķešu izmantošana pat bez Vašingtonas piekrišanas varētu saasināt situāciju un iesaistīt ASV atklātā konfliktā ar Krieviju.
Kijiva: karš beigsies ar dialogu, bet ar Ukrainas noteikumiem
Karš ar Krieviju galu galā beigsies ar dialogu, bet Kijivai līdz tam jābūt spēcīgā pozīcijā. Tā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš sacīja, ka darbības Kurskas apgabalā ir daļa no šī plāna, taču ir vēl citi aspekti, tostarp arī ekonomiskajā un diplomātiskajā frontē.
Zelenskis arī apstiprināja, ka prezentēs šādu plānu ASV prezidentam Džo Baidenam un abiem viņa potenciālajiem pēctečiem – Donaldam Trampam un Kamalai Harisai.
Tikmēr frontē notiek gan Ukrainas uzbrukumi, gan arī Krievijas spēku operācijas. Īpaši intensīvi Kremļa spēki uzbrūk Časivjaras apkārtnē. Pokrovskā Krievijas spēki piedzīvo smagus zaudējumus, un Zelenskis norāda, ka pretinieks ir apstājies, taču nepadodas.
Bet Doneckas apgabala Siverskas apkārtnē karojošie Ukrainas spēki ziņu aģentūrai "Unian" pastāstīja, ka Krievijas karaspēks šajā frontes sektorā ir tik nemotivēts, ka drīzāk padodas, nevis cīnās.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu militāro operāciju Krievijas teritorijā Kurskā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.
