Tā sauktās Doneckas "tautas republikas" prokuratūra izvirzījusi apsūdzību Jurašam pēc Krievijas Federācijas kriminālkodeksa panta, kas paredz cietumsodu algotņiem par līdzdalību bruņotā konfliktā.
Doneckas "tautas republikas" varasiestādes no starptautisko tiesību viedokļa nav leģitīmas, un starptautiskā sabiedrība Doneckas apgabalu joprojām uzskata par Ukrainas teritoriju, ko okupējusi Krievija.
Jurašs arīdzan apsūdzēts Krievijas armijas "apmelošanā", jo izplatījis informāciju par zvērībām, ko okupantu karaspēks pastrādāja Ukrainas pilsētās Bučā un Irpiņā.
Krievija apgalvo, ka Jurašs esot izsludināts "starptautiskā meklēšanā", lai gan maz ticams, ka kāda valsts varētu apmierināt Krievijas prasību viņu aizturēt.
Jurašs ir bijušais Saeimas deputāts; pirms tam bijis augsta ranga KNAB darbinieks.
Viņš nav pirmais latviešu brīvprātīgais, kuru Krievijas varasiestādes aizmuguriski tiesā par karošanu Ukrainas pusē.
Latviešu zemnieks Gundars Kalve aizmuguriski ir notiesāts uz 10 gadiem stingrā režīma kolonijā. Šādu sodu viņam piespriedusi "Doneckas Augstākā tiesa".
Savukārt citam latviešu cīnītājam Atvaram Aniņam aizmuguriski piespriests 13 gadu ieslodzījums ar "mantas konfiskāciju".
Kā vēsta "Radio Svoboda", Krievijas varasiestādes šādi vērsušās arī pret Polijas, Gruzijas, Somijas, Norvēģijas, Jaunzēlandes un citu valstu pilsoņiem, kurus uzskata par Ukrainas algotņiem. Krievija meklē ap 700 ārzemnieku, kas karojuši Ukrainas pusē.
