Lēnām, ar milzu cilvēkresursu un tehnikas zaudējumiem, agresorvalsts karaspēks turpina virzību uz priekšu Doneckas apgabalā. Kā vēsta ASV bāzētā domnīca "Kara izpētes institūts", pēdējo dienu laikā Krievijas armija panākusi ievērojamus taktiskus panākumus Pokrovskas virzienā.

Iedzīvotājus aicina pamest pilsētu

Ukraiņi ir atkāpušies atsevišķos apgabalos uz dienvidaustrumiem no Pokrovskas, un agresorvalsts karaspēks jau pavisam tuvu pietuvojies šai pilsētai. No trešdienas Pokrovskā tiek ieviesti stingrāki komandantstundas noteikumi. Komandantstunda sākas jau pulksten 15 pēcpusdienā un ilgst līdz pat 11 no rīta. Šajā laikā civiliedzīvotājiem aizliegts atrasties uz ielas.

Pilsētas vadība aicina visus, kas vēl palikuši, nekavējoties evakuēties, un arī Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis situāciju Pokrovskas virzienā vērtē kā sarežģītu.

"Pretinieks izmanto savu dzīvā spēka un militārās tehnikas pārsvaru, aktīvi izmanto artilēriju un aviāciju, izmanto bruņu tehniku, bet kopumā uzbrukumus veic kājnieku grupas. Mēģina ieņemt ceļu Konstantinivka–Pokrovska, tādējādi izjaucot Ukrainas bruņoto spēku apgādes ceļus," teica Sirskis.

Okupantiem par virzību uz priekšu nākas maksāt augstu cenu

"Tomēr ienaidnieka virzība uz priekšu ir ar ļoti augstu cenu – Ukrainas bruņotie spēki dara visu iespējamo, lai apturētu viņu virzību. Katru dienu mūsu karavīri tur iznīcina vidēji līdz 300 iebrucējiem. Aktīvi notiek darbs, lai inženiertehniski aprīkotu mūsu pozīciju robežas. Mēs kontrolējam situāciju, neskatoties uz visu tās sarežģītību."

ASV laikraksts "The New York Times" raksta, ka Kremļa vasaras mērķis ir ieņemt Pokrovsku un tas viņiem ir svarīgāk nekā aizstāvēt Kurskas apgabalu, kurā Ukrainas spēki turpina operācijas. To netieši apstiprina arī Sirskis, norādot, ka Pokrovskas virziens ir vienīgais, kurā Krievija pastiprina papildspēkus.

Kā norādīja Sirskis, Krievija turpina virzīties uz mērķi ieņemt visu Doneckas administratīvā apgabala teritoriju, izmantojot savas priekšrocības gaisā un ar raķetēm. Taču aktīvi uzbrukumi turpinās arī Kupjanskas, Limanas, Toreckas un Kramatorskas virzienos.

Daudzviet frontē Ukrainas spēkiem izdevies apturēt Krievijas armijas uzbrukumus. Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņo, ka Vovčanska un visi tās pievedceļi atrodas Ukrainas spēku kontrolē. Krievijas spēki turpina uzbrukt ar kājniekiem, taču bez panākumiem.

Ukrainas dienvidos iebrucējs samazinājis savas aktivitātes, kas lielākoties saistīts ar to, ka daļu sava tur esošā karaspēka Krievija ir pārsviedusi uz Kurskas apgabalu, bet sīvas cīņas turpinās Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kur iebrucēji cenšas atgūt savas iepriekš zaudētās teritorijas. Kopumā aktīvās karadarbības fronte šobrīd izstiepusies vairāk nekā 1000 kilometru garumā.

Ukrainas armija kontrolē gandrīz 1300 kvadrātkilometru Krievijas teritorijas

Vaicāts par to, kā Ukrainas iebrukums Kurskā ir ietekmējis situāciju Pokrovskas virzienā, Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks atbildēja:

"Viens no Kurskas iebrukuma uzdevumiem bija, lai ienaidnieks būtu spiests atvilkt spēkus no citiem virzieniem un, pirmkārt, jau Pokrovskas, Kurahovskas virziena. Protams, ienaidnieks to saprata un turpināja koncentrēt spēkus Pokrovskas virzienā, kur atrodas kaujasspējīgākās armijas daļas.

Uz šo brīdi mēs varam konstatēt, ka tuvu 30 tūkstošiem karavīru jau ir pārcelti uz Kurskas virzienu, un šis skaitlis aug. Bet Pokrovskas virzienā gluži pretēji – viņi palielina savus spēkus."

Ukraina turpina savu iebrukumu Krievijā – tās ir teritorijas, no kurām nemitīgi ir notikuši uzbrukumi Ukrainas pilsētām. Pēc Sirska teiktā, Ukraina šobrīd kontrolē 1294 kvadrātkilometrus Krievijas zemes un 100 apdzīvotas vietas. Šajā apgabalā Ukrainas karavīriem izdevies saņemt gūstā jau gandrīz 600 Krievijas armijas karavīrus, kurus varēs izmantot karagūstekņu apmaiņai.

Tomēr Ukrainā izskan arī kritiski viedokļi par militārās operācijas nepieciešamību laikā, kamēr kritiski trūkst militārā spēka, ar ko apturēt Krievijas virzību Donbasā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan uzskata, ka ofensīvu Kurskā jau pašreizējā stadijā var vērtēt kā veiksmīgu.

Kurskas operāciju uzskata par sekmīgu

Zelenskim tika vaicāts, vai Pokrovskas zaudēšanas gadījumā Kurskas operācija tiks uzskatīta par veiksmīgu.

Ukrainas prezidents atbildēja: "Manuprāt, tā jau ir veiksmīga. Es patiešām tā uzskatu, un man piekrīt visi šeit esošie kolēģi, ārvalstu partneri. Un daudzi lēmumi jau līdz ar to pieņemti, ka ir veiksmīga Kurskas operācija."

"Ir brīži, kad par tevi un tavu valsti vairs neatceras, nesteidzas ar tādiem vai citādiem lēmumiem, ir brīži, kad uzmanība ir uz citām lietām, īpaši karstas politiskās sezonas laikā. Kurskas apgabals ir jautājums, par ko es runāšu ar prezidentu Baidenu.

Galvenais šī plāna uzdevums ir piespiest Krieviju izbeigt karu," uzsvēra Zelenskis. 

Kā norādīja prezidents, miers Ukrainā jāpanāk uz Ukrainai izdevīgiem nosacījumiem un, viņaprāt, šobrīd ir priekšnoteikumi, lai šīs cerības būtu iespējams piepildīt.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada augustā Ukraina sāka negaidītu iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.