Par savu lēmumu separātistu valdība pavēstīja pēc tam, kad Azerbaidžāna Kalnu Karabahā veica "pretterorisma operāciju" un pārņēma kontroli separātistu līdz šim kontrolētajā reģionā.
Šādu dekrētu parakstīja reģiona separātistu prezidents Samvels Šahramanjans. Dokumentā bija iekļauta atsauce uz pagājušajā nedēļā panākto vienošanos par kauju izbeigšanu reģionā, saskaņā ar kuru Azerbaidžāna ļaus Kalnu Karabahas iedzīvotājiem "brīvi, brīvprātīgi un netraucēti pārvietoties" apmaiņā pret Armēnijas karaspēka atbruņošanu.
Līdz trešdienai Kalnu Karabahu bija pametusi gandrīz puse tās iedzīvotāju jeb 66,5 tūkstoši cilvēku.
Separātistu valdība anklāvu pārvaldīja aptuveni 30 gadus.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju jau prasījis vairākus desmitus tūkstošus dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās Republikas sastāvā, neraugoties uz to, ka līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
2023. gada 19. septembrī Azerbaidžānas karaspēks sāka plaša mēroga militāro operāciju Kalnu Karabahā. Pēc nepilnas diennakts tika paziņots par pamieru, kas faktiski nozīmē Kalnu Karabahas kapitulāciju un šī reģiona atgriešanos Azerbaidžānas kontrolē.
