Ukrainas armija ar smagām kaujām turpina uzbrukumu
Ukrainas armija turpina uzbrukumu pie Bahmutas un frontes dienvidu sektorā, taču virzība uz priekšu ir lēna. Nākas nostiprināt ieņemtās pozīcijas un atsist Krievijas armijas pretuzbrukumus.
Ukrainas bruņoto spēku austrumu grupējuma pārstāvji trešdien informēja, ka uzbrukumā dienvidos no Bahmutas pilsētas gūti panākumi pie četrām apdzīvotām vietām.
Karavīri tiekot intensīvi apšaudīti, bet turpina izspiest ienaidnieku no pozīcijām un nostiprinās ieņemtajās teritorijās.
Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vēlāk paziņoja, ka karaspēka vienības dodas uz priekšu Doneckas virzienā. Tiekot īstenoti arī citi plāni. Tomēr situācija nav vienkārša, un diennakts laikā notikušas kopumā 14 sadursmes. Astoņi ienaidnieka pretuzbrukumi atsisti pie Marijinkas pilsētas.
Kupjanskas un Limanas virzienos ienaidnieks veicis aviācijas triecienus, bet citos sektoros notiek intensīvas artilērijas apšaudes.
Turpinās okupantu triecieni pa civilo infrastruktūru
Krievijas armija naktī uz ceturtdienu, 28. septembrī, kārtējo reizi uzbruka Ukrainai ar bezpilota lidaparātiem. Vairākos apgabalos skanējusi gaisa trauksme. Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka no Melnās jūras palaisti vairāki "Shahed" droni.
Izskatās, ka par triecienu mērķiem izvēlēti objekti Ukrainas dienvidu un centrālajā daļā. Mikolajivas kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims lietotnē "Telegram" paudis, ka ceturtdien varētu tikt uzstādīts notriekto dronu rekords.
Ukraina cenšas nogriezt Krievijas apgādi
Pēdējā laikā ziņots par vairākiem sprādzieniem un uzbrukumiem okupētajai Krimai. Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks izteicies, ka okupētā Krima pamazām nonāk Ukrainas uguns kontrolē. Kā iemeslu viņš minēja to, ka Krievijas okupācijas grupas apgādes virziena nogriešana ir Ukrainas spēku stratēģisks uzdevums.
Podoļaks skaidroja, ka runa ir par Kerčas šauruma pārņemšanu uguns kontrolē un iebrucēju milzīgās noliktavu infrastruktūras iznīcināšanu Krimas pussalā. Tagad 80% no iebrucēju piegādes notiek tieši caur Krimu, sacīja Podoļaks, tieši tādēļ notiekošais pussalā nav uzskatāms tikai kā dažu virsnieku vai štābu iznīcināšana.
Podoļaks norādīja, Krimā dzīvojošie tagad dzīvo tāpat kā cilvēki Ukrainā – gaidot uzbrukumus, visu laiku dzirdot sirēnas, saprotot, ka Krima ir milzīga bīstamības teritorija.
Viņš piebilda, ka Krima ir Ukrainas teritorija, tādēļ uzbrukumiem Kijiva var izmantot jebkurus ieročus, arī tos, ko nodrošina partneri, taču primāri tiekot izmantoti savi ieroči.
Ziņas par Krievijas centieniem būvēt alternatīvu Krimas tilta maršrutam
Tikmēr izskanējušas ziņas, ka Krievija sākusi sliežu ceļa būvniecību, lai izveidotu alternatīvu Krimas tilta maršrutam. Pašlaik vienīgais ceļš dzelzceļa pārvadājumiem Ukrainas dienvidos un austrumos ir Krimas tilts, kas šķērso Kerčas šaurumu uz okupēto Krimas pussalu. Ukrainai gan vēl nav izdevies smagi bojāt tilta dzelzceļu vai to iznīcināt.
Vairākos triecienos ir tikuši bojāti dažādi tilta posmi, taču nopietnus traucējumus Krievijas militārajai loģistikai tas līdz šim nav radījis.
Krievijas ieceltais Mariupoles mērs Petro Andruščenko skaidrojis, ka
būvniecības mērķis ir savienot ar dzelzceļu okupēto teritoriju Ukrainas austrumos, Doneckas apgabalā, lai uzlabotu militāro loģistiku.
Dzelzceļa infrastruktūras projekta galvenais posms būs tilta remonts netālu no Mariupoles pilsētas, kas pēc pabeigšanas ļaus pārvadāt dzelzceļa kravas no Krievijas iekšienes uz Krievijas spēku izmantotajiem depo frontē.
Šo tilta posmu Ukrainas karaspēks atkāpjoties uzspridzināja pērnā gada martā, faktiski pārtraucot dzelzceļa savienojumus starp Krievijas dienvidrietumiem un Ukrainas dienvidaustrumiem. Krievijas varas iestādes arī plāno attīstīt maģistrālo savienojumu, kas savienotu tādas Ukrainas pilsētas kā Mariupole, Volnovaha un Donecka ar Krievijas dzelzceļu, lai kravas varētu pārvietot starp Ukrainas okupēto Doneckas apgabalu un punktiem Krievijā. Ja visa līnija tiktu pabeigta, tas ievērojami samazinātu dzelzceļa satiksmi starp Krieviju un okupēto Krimu pa Krimas tiltu un būtiski atvieglotu Krievijas militāro loģistiku Doneckas un Zaporižjas sektorā.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
