ANO nevar izbeigt karu, bet var lemt par Ukrainas nākotni

ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā šonedēļ pulcējas politiķi un diplomāti, taču daudzi kritiķi apšauba ANO reālās spējas šobrīd risināt samilzušos konfliktus jau vairākos pasaules reģionos. Kāda šobrīd īsti ir ANO loma pasaulē?

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

"Ļoti svarīga ir ANO loma kā vietai, kur var tiešām aci pret aci satikties daudzi tādi, kuri citur nevēlas aizlidot viens pie otra ciemos. Sarežģītās valstis satiekas ar Latvijai, Eiropai un NATO valstīm draudzīgākām, tīkamākām valstīm, un var drusku labāk varbūt izprast viens otra domāšanu," pauda Bērziņa.

ANO Ģenerālā asambleja ir nozīmīga iespēja valstu līderiem satikties un izrunāt dažādas nianses, kā arī vismaz mēģināt vest kopīgas sarunas.

"No vienas puses, protams, ANO pārrunā lielos drošības jautājumus, bet ANO nav apturējusi karu Ukrainā, ANO nav atrisinājusi Tuvo Austrumu konfliktu.

ANO ir vieta, kur īpaši citas valstis no globālajiem dienvidiem, kā tos mēdz saukt, no Āfrikas, Dienvidamerikas, Āzijas, var sanākt kopā un izrunāt tos ļoti sūros jautājumus, kurus viena valsts vai viens reģions vien nevar atrisināt," skaidroja Bērziņa.

To starpā ir gan cilvēktiesību, gan klimata pārmaiņu, gan veselības jautājumi. Piemēram, Covid-19 laikā bija skaidrs, ka neviena valsts vienatnē nespēj apturēt pandēmiju un atrisināt veselības jautājumus.

"Tomēr valstīm vajag vietu, kur izdiskutēt un arī izstāstīt savas prioritātes viena otrai. Agrāk, pirmskara laikā, būtu tā, ka mazākās valstiņas vēlas, lai lielās uzklausa grūtības, kuras ir visā pasaulē. Piemēram, Ukrainas kara gadījumā nebija pārliecība, teiksiem, Dienvidamerikai par to, ka Ukrainai ir morāla taisnība šajā karā, tāpēc

ir ļoti svarīgi Eiropas valstīm, Ukrainai, Ukrainas draugiem sanākt kopā ar pārējo pasauli un izmantot izdevību izstāstīt, kāpēc Ukrainai ir tiesības sevi aizstāvēt," norādīja Bērziņa.

Šī iespēja veido globālāku pieeju problēmu risināšanai, un tad, kad Ukrainā pienāks miera stāvoklis, tā palīdzēs mieru noturēt un paskaidrot Ukrainas nepieciešamību pēc brīvības.

"ANO ir tā vieta, kur tas var notikt. Tā ir iespēja sagatavot to, kas būs nepieciešams tālāk uz priekšu un, protams, pārrunāt arī šodien svarīgos jautājumus, piemēram, to, vai būs atļauts Ukrainai izmantot ieročus Krievijas teritorijā, par ko Zelenskis šajā ANO nedēļā ļoti uzstāj – par viņu tiesībām sevi aizstāvēt," stāstīja Bērziņa.

ANO pamata doma ir radīt lielāku izpratni par notiekošo valstīm, kas, piemēram, no Ukrainas ir gaužām tālu. 

Bažas par to, kā mieru varētu ieviest Tramps

Zelenskis uz ASV bija atvedis miera plānu. Ukraiņi, protams, vēlas, lai pēc kara iestātos ilgtermiņa miers, kas nebūtu trausls, bet vai pastāv risks, ka miers var tikt sasteigts, un kādas tam būtu sekas?

"Risks, ka var iebraukt lielākās auzās, absolūti pastāv, bet vai Zelenskis pie tā būs vainīgs tādēļ, ka viņš atbrauc uz Ņujorku un Vašingtonu ar nākamo miera plānu – galīgi nē.

Sasteigts miers vai risks par to, ka varētu sanākt sarežģītas sarunas, ir nevis Ukrainas dēļ, bet principā to bažu dēļ, ka varētu pēkšņi sanākt miera sarunas šī gada beigās, ja nu gadījumā ASV ievēlētu Trampu atkal par prezidentu," norādīja Bērziņa. 

Tramps jau iepriekš solījis, ka viņa ievēlēšanas gadījumā vēl pirms savas inaugurācijas [nākamā gada 20. janvārī] atrisinās karu Ukrainā. Daudzus tas, kā tas varētu izvērsties Ukrainai, dara bažīgu, tāpēc Ukraina šobrīd ņem iniciatīvu savās rokās.

"Šobrīd neizskatās, ka Zelenska plāns īpaši atšķiras [no jau iepriekš paustā], neko dramatisku mēs šajā brīdī negaidām, bet politiskā nākotne, kāda ir Ukrainai, – vai Ukrainai ir iespēja un kāda iespēja pievienoties NATO un Eiropas Savienībai – ir absolūti svarīgi jautājumi. Tie ir tie lielie politiskie lēmumi, kurus ir vērts pārrunāt tieši ANO Ģenerālajā asamblejā," pauda Bērziņa.

Galu galā tas, vai Ukraina iekļūs vai neiekļūs NATO, pirmkārt, ir politisks lēmums. Ja vēlēšanās uzvarēs Tramps, pastāv liela iespēja, ka šāds jautājums pat netiks izskatīts.

Arī šobrīd Vašingtonā ir politiskie spēki, kas uzskata, ka uzņemt Ukrainu NATO nav un arī nebūs reāli.

"Tāpēc politiskās sarunas un politiskās pārrunas par miera plāna nākamo versiju īstenībā ir savā ziņā vissvarīgākais.

Protams, arī teritoriālais jautājums ir nozīmīgs, cik liela daļa no Ukrainas būs vai nebūs. Pēc tam var izrunāt arī to, kāda Kurskas teritorijas ieņemšanai varētu būt vai nebūt nozīme. Bet svarīgāki par visu šo, manuprāt, ir tieši politiskie jautājumi par Ukrainas tālāko ceļu. Tas, ko atkārtoti dzird Vašingtonā, ir, ka Ukrainai ir jābūt brīvai, drošai un ekonomiski sekmīgai valstij, un tas ir Ukrainas miera plāns, un nerunāsim tur par citiem jautājumiem, bet Ukraina bija ekonomiski veiksmīga, droša valsts 2022. gadā, 2014. gadā.

Ja ir uzvaras teorija, ja ir runa par Ukrainas uzvaru, tad Ukrainai vajag kaut ko vairāk, nevis mazāk, kā bija pirms tam. Vismaz no mana skatījuma," secināja Bērziņa.

Šo izpratni sarunu ceļā izcīnīt Vašingtonā nereti ir ārkārtīgi grūti, atzina drošības politikas eksperte, tāpēc šonedēļ Ņujorkā, kur arī ir gana daudz skeptiķu gan par Ukrainas dalību NATO, gan atļauju izmantot ieročus Krievijas teritorijā, Zelenska atrašanās ir ļoti nozīmīga. 

Ukraiņu diplomātu galvenais uzdevums ir parādīt, ka Ukrainai ir ambīcijas arī pēc kara, un tā nav gatava samierināties ar pelēkās zonas statusu starp Eiropu un Krieviju.

"Tāpēc šī nedēļa ANO ir ļoti svarīga, un tāpēc ir svarīgi izrunāt jebkuru nākamo miera plānu. Svarīgs jautājums attiecībā uz miera plāniem ir nevis tikai tas, kas ir uz papīra, bet arī par to, kurš sarunāsies ar kuru, kādas būs Kijivas – Maskavas sarunas, kurš sēdēs Kijivai blakām, kurš piedalīsies sarunās, kuram cik sarunu būs. Šo visu ir jāizplāno un jāsāk sagatavot, kā tas būtu vēlams. Daudziem tas liekas pāragri, tāpēc, ka Ukrainai vajag vēl dot ieročus un iespējas, un atbalstu, bet sasteigt un nepareizi vadīt šīs sarunas šī gada beigās būtu visbīstamāk. Tāpēc notiek tieši šobrīd šīs sarunas," norādīja Bērziņa.