"Man nepatīk par šo runāt. Un man nepatīk septembris," sarunā ar Latvijas Televīziju teia Ariane. Viņa toreiz zaudēja vīru.
Raimo draugs bija kuģa stūrmanis. Gāja bojā, glābjot citus.
"Viņš visiem dalīja glābšanas vestes! Pēdējā brīdī.. 15 minūtes kuģis tā stāvēja… un pusstundas laikā nogrima. Viņš labi peldēja, bet viņu ierāva ūdenī grimstošais kuģis," stāstīja Raimo. Viņa draugu atrada mēnesi pēc traģēdijas.
Bet šī ir bezgala emocionāla tikšanās. Helikoptera pilota meita Nikole satiek tēta pilotētā lidaparāta izglābto Peteru. Tas bija pirmais helikopters, kas ieradās avārijas vietā no Helsinkiem.
Tagad katru gadu viņi šurp dodas pieminēt. Un Peters nešaubās, ka vainīga bija vētra.
"Es domāju, ka patiesība ir nopublicēta jau neskaitāmas reizes. Bet tā bija tik vienkārša, ka cilvēki nespēj tam noticēt," viņš teica. "Bija vētra, nakts vidus, daudzus izglāba tikai no rīta."
"Mans tētis bija helikoptera pilots, un viņš lidoja no Helsinkiem. Esmu viņa vecākā meita. Un 10 gadus vēlāk viņš gāja bojā helikoptera avārijā," tikmēr stāstīja helikoptera pilota meita Nikole Fredriksona. "Es piedzimu mēnesi pēc traģēdijas! Viņš daudz par to stāstīja. Katru reizi, kad mēs ar ģimeni devāmies kruīzā, viņš lika apskatīt visas avārijas izejas... ja kaut kas notiek. Un es to joprojām daru."
Bet Silvers, Markuss un Risto bija atnākuši, lai pieminētu zaudēto sievastēvu.
"Mēs nākam katru gadu un katru gadu atceramies. Raivo viņu sauca…" teica vīrieši.
Savukārt Markusa mammai bija tikai desmit gadi, kad viņa zaudēja savu tēti – prāmja "Estonia" matrozi.
Lielākā daļa bojāgājušo palika jūras dzelmē. Un šis piemineklis ir viņu vienīgā piemiņas vieta.
