Komoru Savienības lielākā sala ir Nazidža, uz tās arī atrodas galvaspilsēta Moroni, kur dzīvo vairāk nekā puse kopējās populācijas, kas ir aptuveni 500 000 iedzīvotāju. Salīdzinājumam – Rīgas iedzīvotāju skaits pēc pašreizējiem datiem ir aptuveni 605 273 (2024. gada sākumā) iedzīvotāju. Moroni teritorija ir 10 reizes mazāka, kas nozīmē populācijas pārblīvētību.
Komoru Savienības galvaspilsēta uz vienas salas ar aktīvu vulkānu
Pilsēta ir saskārusies ar slikta gaisa kvalitāti, salai esot novietotai uz viena no pasaulē lielākajiem aktīvajiem vulkāniem ar nosaukumu Kartalas kalns. Šis vulkāns periodiski izvirst, un pēdējais izvirdums notika 2005. gadā.
No pozitīvās puses lūkojoties, Komoru salās ir ievērojama bioloģiskā daudzveidība, ko lielā mērā ietekmē to vulkāniskā izcelsme, tropiskais klimats un ģeogrāfiskā izolācija. Neskatoties uz to nelielo izmēru, salas ir mājvieta visdažādākajām endēmiskām sugām, kas citur nav sastopamas, un unikālām ekosistēmām.
Komoru salās ir vairākas floras un faunas sugas, kuras tiek uzskatītas par "dzīvām fosilijām", jo tās pastāv miljoniem gadu ar nelielām evolūcijas izmaiņām. Salas ir daļa no Madagaskaras un Indijas okeāna salu bioloģiskās daudzveidības zonas, tāpēc tās ir ļoti svarīgas saglabāšanas centienos.
Mūsdienās 98% populācijas ir sunni musulmaņi
Vēsturiski Komoru salas vispirms apdzīvoja austronēziešu un bantu valodā runājošas tautas. Arheoloģiskie pierādījumi liecina, ka kolonisti no Āfrikas un Dienvidaustrumāzijas ieradās aptuveni 6. gadsimtā. Līdz 10. gadsimtam arābu tirgotāji sāka biežāk apmeklēt salas, ieviešot islāmu, kas kļuva par dominējošo reliģiju, un šobrīd aptuveni 98% populācijas ir sunni musulmaņi.
Dažu nākamo gadsimtu laikā salas kļuva par karsto punktu arābu vergu tirgotājiem, kuri caur Indijas okeānu veda Āfrikas vergus uz Tuvajiem Austrumiem. Kopš 1912. gada līdz neatkarības iegūšanai 1975. gadā Komoru salas atradās Francijas koloniālajā impērijā.
Tas arī varētu izskaidrot to, ka valstī ir trīs oficiālās valodas, kas ir arābu, franču un komoru jeb kā vietējie to dēvē – šikomori valoda. Komoru valoda principā ir svahili dialekts ar spēcīgu arābu ietekmi, kas atspoguļo valsts daudzveidīgo mantojumu.
Komoru Savienība – valsts, no kuras cietumiem visvieglāk izbēgt
Komoru salu prezidents pašlaik ir Azali Assoumani. Pirmo reizi prezidents Azali nāca pie varas militārā apvērsumā 1999. gadā. Pēc desmit gadu pārtraukuma amatā viņš uzvarēja strīdīgās vēlēšanās 2016. gadā un tika atkārtoti ievēlēts šī gada janvārī, uzsākot pildīt ceturto termiņu. Jāatzīst, ka vēlēšanu iznākums opozīcijas spēku uzskatos bija krāpniecisks, jo kopumā vēlēšanās piedalījās tikai 16% no kopējā iedzīvotāju skaita. Līdz ar to un papildu apsūdzībām, kas saistītas ar autoritārisma izplatīšanu, valstī uzsākās divu dienu protesti, rezultējoties ar plašiem cietumsodiem.
Ieslodzīto bēgšana no Moroni cietumiem nav nekas neparasts, un Komoru Savienība statistikas ziņā ir valsts, no kuras cietumsoda laikā ir visvieglāk izbēgt.
Tikai 2020. gadā vien 23 ieslodzītie aizbēga neskaidros apstākļos un vairāk nekā 40 ieslodzītie aizbēga, kad iedzīvotāji svinēja nacionālās futbola izlases uzvaru pār Keniju.
Šā gadā aprīlī plašsaziņu mediji ziņoja, ka vairāk nekā 30 ieslodzītie vienkārši izgāja no cietuma, izmantojot cietuma galvenos vārtus.
Zemais drošības līmenis Komoru salās ir saistīts ne tikai ar kritisko infrastruktūru nestabilitāti, bet arī ar procentuāli salīdzinoši augsto ieslodzīto skaitu.
Kopš 1975. gada Komoru salās vairāk nekā 20 apvērsumu
Kopš neatkarības iegūšanas no Francijas 1975. gadā Komoas ir piedzīvojušas vairāk nekā 20 apvērsumus vai apvērsuma mēģinājumus, padarot to par vienu no politiski nestabilākajām valstīm pasaulē.
Arī mūsdienās nestabilitāte joprojām pastāv, apvērsumiem un separātistu kustībai radot izaicinājumus nacionālajā vienotībā, kā, piemēram atentāta mēģinājums pret līdzšinējo prezidentu Azali, kas notika pirms aptuveni nedēļas.
Par to, kas nosaka sabiedrības un indivīdu ambīcijas un motivācijas iesaistīties politikas veidošanā, stāstīja "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis no Latvijas Andris Gobiņš.
Komoru Savienība – viena no lielākajām vaniļas un krustnagliņu eksportētājām
Komoru salu ekonomika ir salīdzinoši maza, mazattīstīta un lielā mērā atkarīga no lauksaimniecības, naudas pārvedumiem un ārvalstu palīdzības. Valsts ekonomika saskaras ar daudzām problēmām, piemēram, augstu bezdarbu, nabadzību un atkarību no importa produktiem.
Tāpat kā lielākajai daļai Āfrikas kontinenta valstu, lielākais ekonomikas sektors ir lauksaimniecība, nodarbinot vairāk nekā 70% sabiedrības, un produktu ziņā Komoru Savienība ir viena no lielākajām vaniļas un krustnagliņu eksportētājām.
Komoras ir viena no retajām valstīm pasaulē, kurā nav dzelzceļa. Salas ir atkarīgas no dažiem galvenajiem ceļiem un ūdens transporta, lai ceļotu un tirgotos starp salām, kas arī veicina salīdzinošu izolāciju no ārpasaules un ārvalstu investīcijām.
Komoru salas ir pasaulē lielākā ilang-ilang ziedu ražotāja, apgādājot aptuveni 80% no pasaules kopējā patērētā daudzuma; to audzē galvenokārt Anžuānas salā. Iespējams, šo ziedu smarža būs kādam labi pazīstama, ja šī persona ir "Chanel No.5" smaržu cienītājs, taču kopumā ziedi tiek plaši izmantoti dažādu smaržu un ēterisko eļļu ražošanā, un interesanti, ka pasaules smaržu industrija lielā mērā ir atkarīga no šīs mazās valsts.
Vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo zonās, kas nākamo desmitgažu laikā būs zem ūdens
Komoras ir viena no klimata pārmaiņu visneaizsargātākajām valstīm, aptuveni 54% iedzīvotāju dzīvojot riska zonās, kas nākamo desmitgažu laikā vairs nebūs sauszemes teritorijas. Par spīti prezidenta Azali fiskālās politikas reformām un Pasaules Bankas un Starptautiskās Valūtas fonda palīdzībai, apmēram 45% iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa un 44% saskaras ar mērenu vai smagu pārtikas trūkumu.
Arī Komoru salas ir valsts, kas saskaras ar dzeramā ūdens trūkumu, dažām salām paļaujoties uz lietus ūdens savākšanas un atsāļošanas iekārtām, taču pieaugošais sausums un nepietiekama ūdens pārstrādāšanas infrastruktūras noved cilvēkus līdz pirmās nepieciešamības produktu nepieejamībai.
Neraugoties uz ekonomiskajām problēmām, Komoru salas ir guvušas panākumus izglītībā ar reģionam salīdzinoši augstu lasītprasmes līmeni, sasniedzot 78% lasītprasmi.
Valdība ir strādājusi, lai uzlabotu piekļuvi izglītībai, jo īpaši lauku apvidos. Mācību valoda ir franču valoda, taču skolēni apgūst arī arābu valodu, pateicoties salu islāma mantojumam. Pieminot iekšzemes kopproduktu (IKP) – Komoru Savienības IKP pēc pirktspējas paritātes ir apmēram 3600 eiro, kas ir vairāk nekā 10 reizes mazāks kā Latvijas IKP pēc pirktspējas paritātes.
"Lielās kāzas" jeb ļoti svarīgs sociālā statusa process
Komoru Savienībā ir svarīgs sociālā statusa un hierarhijas nodrošinošs process, kas ir "lielās kāzas" jeb kā vietējie to dēvē – "anda". Šī tradīcija ir īpaši ievērojama Grande Komore salā un tiek uzskatīta par Komoru vīriešu pārejas rituālu, kur vīrieši pēc tam var pretendēt uz augstāku sociālo statusu un var uzņemties vadošus pienākumus sabiedrībā, piemēram, kļūt par vecāko vai ieņemt politisko amatu.
Kāzas lielākoties notiek mēnešos starp jūliju un septembri un var aizņemt laiku līdz pat vairākām nedēļām; viss, protams, atkarīgs no līgavaiņa un to vecāku maku izmēra, kas var stiepties simtiem tūkstošu eiro apmērā.
Valsts ekonomika 2023. gadā pieauga par aptuveni 3%, jo "lielo kāzu" norise un ar to saistītais diasporas iedzīvotāju skaita pieaugums, galvenokārt no Francijas, ir notikums, ko pat līgavaiņa vai līgavas trešās pakāpes masīcas labākā draudzene vai vēl kāds attālāks radinieks nevēlas palaist garām.
Mūsdienās process gan tiek sākts ar tā sauktajām "mazajām kāzām" un apmēram pēc 10–20 gadiem, kas parasta vidusmēra ienākumu ģimenei lielākoties paiet, lai sakrātu nepieciešamo naudas summu, kāzas notiek atkārtoti.
