Latvijas Televīzijas uzrunāto cilvēku viedokļi Polijā gan atšķīrās. Vieni norādīja, ka sistēma strādā lieliski, kamēr citi, ka ne visas saņemtās ziņas bijušas pamatotas.
Polijā bija zināms, ka plūdi ir iespējami. Pilsētās, kurās pastāvēja lielākie applūšanas riski, cilvēki tika informēti gan ar skaļruņiem pilsētas ielās, gan arī ar īsziņām. Polijas armijas pārstāvis norāda, ka šūnapraides sistēma tika ieviesta krīzes situācijām. Bet arī ārpus tādām – tā noder.
Ar šunapraidi šeit iespējams apziņot katru atsevišķu reģionu. Ir iespējams pat pielāgot, cik kilometru rādiusā ziņa tiek nosūtīta, un šādu paziņojumu skaits nav ierobežots. Daži pat piecu minūšu laikā saņēmuši vairākas ziņas par aktualitātēm un iespējamām briesmām, kas tuvojas.
Tomēr karavīri, kuri pagājušajā nedēļā pavadījuši vairākas dienas, palīdzot cilvēkiem izkļūt no mājām, norāda, ka daļa iedzīvotāju brīdinājumus ignorē. Arī tos, ko saņem telefona īsziņā.
"Mēs zinām, ka ir risks. Apzināmies, ka šajā vietā kaut kas var notikt, bet ne obligāti notiks. Daži cilvēki neizvērtē risku un paliek. Bet šī sistēma, manuprāt, ir ļoti laba, un viņa strādā," norādīja Polijas armijas pārstāvis, glābšanas un palīdzības darbu vadītājs Vojcičs Tiniecs.
Mediķu brigādes vadītājs Mihaeils Kristovkis, kurš plūdu zonās strādā jau vairākas dienas, tikmēr stāstīja, ka šis bija pirmais īstais sistēmas tests, taču apziņošana noder arī ikdienā.
"Kad šo apziņošanas sistēmu izveidoja, visi to vērtēja diezgan labi. Tas noder arī vienkāršām lietām. Piemēram, šajā mežā notiks darbi, neiet pastaigās ar suņiem. Bet šādās situācijās tā ir nepieciešamība - vienā mirklī, vienā sekundē var nodot pamatinformāciju visiem cilvēkiem. Un tas strādā, un strādā labi," viņš teica.
Uzrunāto iedzīvotāju viedokļi gan ir atšķirīgi. Jā – informāciju saņem. Bet ne vienmēr pietiekami saistošu katrai apdzīvotai vietai.
"Mums ir šī sistēma - tur vienmēr ir kāda informācija, bet tā nav specifiska. Tā ir lielam reģionam. Ka situācija ir slikta, bet nav specifiski. Es nedzīvoju pilsētā, bet attālā ciematā, un mums nav nekādas informācijas par situāciju pie mums. Mums ir jāzvana un jāmeklē, kā ir citos ciematos un kas mums jādara," stāstīja vietējais iedzīvotājs Martins.
"Ir atšķirīgi - dažas par to, lai nelietojam ūdeni applūdušajās vietās, ka tas var būt bīstami. Citās rakstīts, ka lieli riski, neejiet ārā. Ir dažādas ziņas par to, kas tagad notiek," tikmēr skaidroja brīvpārtīgais Domeniks.
Arī Polijas radio žurnālists Mihails Fedusio norādīja, ka bijušas sabiedrībā diskusijas par to, kas šajās īsziņās būtu jāsaņem. Un glābšanas dienesti ir vērsuši uzmanību tam, ka daudzi tāpat brīdinājumus uztver nenopietni.
"Daudzi cilvēki pameta savas mājas. Bet ne pilsētas. Tikai tuvākās vietas. Redzēja, kas notika, kas vēl notiks, un atgriezās mājās, kā ierasts," viņš teica.
Ieviešot sistēmu, bijušas arī bažas par tās darbības principiem. Daļa cilvēku interesējušies, vai iespējams šādas ziņas nesaņemt vispār. Tāpat nesen bijuši arī starpgadījumi, kad krāpnieki sūta īsziņas ar saitēm, izliekoties par apziņošanas sistēmas operatoriem.
