Publikācijā teikts, ka Sibīrijā trūkst autobusu vadītāju, bet slaucējas fermās saņem tādas pašas algas kā informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē strādājošie, savukārt viesnīcas sūdzas par viesmīļu, apkopēju un pavāru trūkumu.
Izdevums skaidroja, ka Krievijas ievērojamie militārie izdevumi, tostarp lieli maksājumi karavīriem, ir veicinājuši ekonomikas izaugsmi, kā arī augstas algas un inflāciju, jo uzņēmumi, lai piesaistītu darbiniekus, ir spiesti celt atalgojumu.
Neraugoties uz to, Krievija tomēr spēj vēl atļauties tērēt simtiem miljardiem ASV dolāru karam, jo tā joprojām gūst ievērojamus ienākumus no naftas un citu energoresursu pārdošanas, bet rietumvalstu noteiktās sankcijas nav devušas gaidītos rezultātus.
Taču esot skaidrs, ka kādā brīdī Krievija vairs nespēs uzturēt tik milzīgus kara izdevumus un saskarsies gan ar resursu, gan ar cilvēku trūkumu.
ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi uzskata, ka Krievijas vadītājam Vladimiram Putinam nāksies pieņemt svarīgus lēmumus par to, kā nodrošināt Krievijas kara resursus vai mainīt kara norises veidu, lai saglabātu savu režīma stabilitāti.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
