Šis apstiprinājums no NATO nāca pēc izlūkošanas ziņojumu saņemšanas arī no Dienvidkorejas. Līdz šim nebija precīzi skaidrs par to, cik karavīru Ziemeļkoreja nosūtījusi uz Krieviju.
Dienvidkorejas izlūkdienests mēneša sākumā paziņoja, ka Krievijā jau ieradušies vismaz 1500 Ziemeļkorejas karavīru, bet vēlāk no Ukrainas puses izskanēja versija jau par 5000 Ziemeļkorejas elites karavīru.
Rietumu līderi jau vairākas nedēļas ir brīdinājuši, ka šāds Phenjanas solis varētu izraisīt konflikta saasināšanos – to atzina arī NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, norādot, ka šī ir "nozīmīga eskalācija", jo skaidrs, ka Ziemeļkorejas spēku ierašanās Kurskā var palielināt spiedienu uz Ukrainas armiju.
"Ziemeļkorejas karaspēka izvietošana nozīmē, pirmkārt, ievērojamu Ziemeļkorejas iesaistīšanos nelegālā Krievijas kara eskalācijā; otrkārt, tas ir vēl viens ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpums; un treškārt — tā ir bīstama Krievijas kara paplašināšana," atzina Rute.
Ziemeļkoreja jau iepriekš palīdzējusi Krievijai ar liela apjoma militāro tehniku, tostarp ballistiskajām raķetēm, bet tagad pirmo reizi palīgā sūtīts arī karaspēks.
Tas raisījis jautājumus, ko Maskava apsolījusi Ziemeļkorejai apmaiņā pret šo palīdzību. NATO spriež, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins piekritis nosūtīt Ziemeļkorejai militārās tehnoloģijas un citu atbalstu, lai palīdzētu Phenjanai izvairīties no starptautiskajām sankcijām.
Daži eksperti uzskata, ka Krievija, iespējams, apsolījusi palīdzēt Ziemeļkorejai ar kodoltehnoloģijām. Savukārt ASV nacionālās drošības runasvīrs Džons Kērbijs izteicies, ka ziemeļkorejiešu piesaistīšana ir "Putina vājuma pazīme".
