Statistika rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā Igaunijā jaundzimušo skaits sarucis par aptuveni 25%. Šogad vēl nav bijis neviens mēnesis, kad Igaunijā dzimušo skaits būtu sasniedzis 1000 dzimušo robežu.
Notikumi pasaulē mazina drošības sajūtu
Demogrāfi prognozē, ka šogad Igaunijā atkal tiks pārspēts zemākās dzimstības rekords. Tāds jau tika reģistrēts pagājušogad, kad Igaunijā piedzima 11 571 mazulis. Tas bija pirmais gads vairāk nekā gadsimta laikā, kad Igaunijā dzimušo skaits nepārsniedza 12 000.
Demogrāfi to skaidro ar vairāku krīžu ietekmi, jo pēdējos gados iedzīvotājus satraukusi Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, kā arī dzīves dārdzības pieaugums.
Daudzām ģimenēm tas mazināja drošības sajūtu un lika atlikt ieceres par ģimenes pieaugumu.
Taču ir arī citi iemesli, piemēram, tas, ka pašlaik par vecākiem būtu jākļūst 90. gados dzimušo paaudzei, bet jau tolaik Igaunijā bija vērojams dzimstības kritums, un šī paaudze ir daudz mazskaitlīgāka nekā 80. gados dzimušo paaudze.
"80. gados Igaunijā bija augstākais dzimstības līmenis; vidēji dzima ap 24 000 bērnu gadā. Ražīgākais bija 1987. gads, kad piedzima nedaudz virs 25 000 mazuļu," vēsta Igaunijas Statistikas departamenta pārstāve Jana Brunsa.
Pirmais bērns ienāk ģimenē arvien vēlāk
Līdzīgi kā daudzās Rietumu pasaules valstīs, arī Igaunijā arvien palielinās jauno māmiņu vidējais vecums. Ja vēl 90. gadu sākumā Igaunijas sievietes pirmo mazuli laida pasaulē vidēji 22,5 gadu vecumā, tad pašlaik šis rādītājs jau tuvojas 29 gadiem.
Jaunie vecāki ļoti rūpīgi izvērtē ģimenes pieauguma iespējas un uzskata, ka pirms bērnu radīšanas vispirms nepieciešams stabils darbs un pašiem sava dzīvesvieta.
Līdzīgas tendences ir vērojamas arī pārējās Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā.
Tallinas Universitātes demogrāfijas pētnieks Alans Pūrs norāda, ka mainās arī cilvēku prioritātes. Piemēram, vēlamais bērnu skaits, ko igauņi gribētu savā ģimenē, ir sarucis līdz vidēji 1,9, kas jau ir mazāk par sabiedrības atražošanai nepieciešamo 2,1 bērnu līmeni.
Dzimstības kritums uzreiz nav manāms
"Bērnu laišana pasaulē parasti nozīmē izdevumus, mazāk iespēju pašrealizācijai. Iespējams, ka mūsdienās bērnu radīšana un audzināšana vairs nav tik liela prioritāte, kā bija pirms 15, 20 vai vairāk gadiem," sarunā ar Igaunijas sabiedrisko mediju ERR secina Pūrs.
Viņš to uzskata par ļoti bīstamu tendenci, kas nākotnē Igaunijai var dārgi maksāt.
"Ja mums ekonomikā būtu notikusi iekšzemes kopprodukta lejupslīde par 24%, mēs visi to būtu ļoti sāpīgi sajutuši.
Bet identiska jaundzimušo skaita lejupslīde, diemžēl tiek uztverta tikai kā kaut kāds skaitlis statistikas tabulā. Tas neietekmē mūsu ikdienas dzīvi un labklājību, taču ļoti būtiski ietekmēs sabiedrības attīstību ilgtermiņā. Uz to vajadzētu reaģēt," uzsver Pūrs.
Igaunijā šogad lielus strīdus izraisīja jautājums par bērnu pabalstu lielumu. Pašlaik ģimenēm ar trim un vairāk bērniem pienākas pabalsts 650 eiro apmērā, savukārt par pirmo un otro bērnu tiek maksāts pa 80 eiro mēnesī.
