Jau nedēļu Francijā norisinās plaši zemnieku protesti, kuru laikā viņi ar lauksaimniecības tehniku ir bloķējuši autoceļus un rīkojuši mītiņus pie sabiedriskām ēkām.
Uz lielceļiem veidojas sastrēgumi
Franču zemnieki sūdzas, ka viņu iztikas līdzekļi ir apdraudēti, jo pārtikas mazumtirgotāji palielina spiedienu samazināt cenas pēc augstās inflācijas perioda, bet birokrātiskās un dažādas vides aizsardzības prasības samazinot viņu iespējas konkurēt ar citu Eiropas valstu lauksaimniekiem.
Lai pastiprinātu spiedienu uz valdību, tūkstošiem zemnieku savos traktoros pirmdien no rīta devās Parīzes virzienā, mēģinot izveidot sastrēgumus uz astoņiem lielceļiem, kas ved uz galvaspilsētu.
Uz vairākiem ceļiem jau dienas pirmajā pusē bija izveidojušās garas transporta rindas. Lauksaimnieku atbalstam protestos iesaistījās arī simtiem taksometru vadītāju.
Lauksaimnieki gatavi turpināt cīņu
Lauksaimnieks un viens no protestu līderiem Kristofers Derē intervijā raidsabiedrībai "France 24" sacīja, ka zemnieki vēlas panākt sev labākus dzīves apstākļus:
"Mums ir jābūt iespējai nopelnīt iztiku, mūs nevar žņaugt, kā tas notiek tagad.
Patiesību sakot, mēs mazāk nekā vienas paaudzes laikā no savas zemes īpašniekiem esam kļuvusi par tās nomniekiem, jo nodokļi ir tik augsti, ka vairs nevaram atļauties turpināt apstrādāt savu zemi.
Tāpēc jaunajai paaudzei nav sajūtas, ka būtu labi iesaistīties lauksaimniecībā."
Protestētāji paziņoja, ka Parīzes lielceļu blokāde turpināsies tik ilgi, kamēr valdība nenāks klajā ar piedāvājumiem, kā reāli atvieglot viņu dzīvi. Arodbiedrības brīdināja, ka zemnieki ir gatavi doties līdz pašai Parīzei.
Taču Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Dermanēns svētdien paziņoja, ka varasiestādes to nepieļaus: "Neviens traktors neiebrauks Parīzē vai lielākajās provinču pilsētās. Un arī lielākajām Parīzes lidostām Roisī un Orlī, kā arī provinču lidostām un starptautiskajiem augļu un dārzeņu tirgiem ir jāturpina darboties un jāspēj apgādāt Francijas reģionus. Šādai aizsardzības pozīcijai ir nepieciešami ļoti lieli resursi. Lai to nodrošinātu, ir mobilizēti 15 tūkstoši policistu un žandarmērijas darbinieku."
Zemnieki protestē arī Vācijā un Beļģijā
Dermanēns uzsvēra, ka likumsargu galvenais uzdevums protestu laikā būs rūpēties par drošību un kārtību, tāpēc viņi nevērsīsies pret protestētājiem.
Tomēr ministrs norādīja, ka policisti aizsargās sabiedriskās ēkas un ka ārvalstu kravas automašīnām garantēs brīvu pārvietošanos pa Francijas ceļiem.
Francijas jaunais premjerministrs Gabriels Atāls piektdien paziņoja, ka valdība ir gatava piekāpties atsevišķām protestētāju prasībām.
Viņš apsolīja atcelt lēmumu par nodokļu paaugstināšanu dīzeļdegvielai, kas tiek izmantota lauksaimniecībā, piešķirt 100 miljonus eiro vētrās cietušo lauksaimnieku zaudējumu segšanai un sniegt atbalstu vīnkopjiem, kas cieš no pārprodukcijas.
Premjers arī apsolīja vienkāršot birokrātiskās procedūras, kam ir pakļauti zemkopji.
Taču zemnieku pārstāvji paziņoja, ka valdība sola izpildīt tikai dažas no viņu prasībām, tāpēc protestiem ir jāturpinās.
Līdzīgas protesta akcijas pirmdien notiek arī Beļģijā un Vācijā, kur zemnieki ar traktoriem bloķēja piekļūšanu Hamburgas un vairākām citām ostām.
Hamburgā lauksaimnieki ar simtiem traktoru bloķēja ceļus, kas radīja masveida satiksmes traucējumus. Likumsargi ziņo, ka pilsētas ielās sabraukuši vairāk nekā 1500 traktoru. Tāpat simtiem lauksaimnieku ar traktoriem nobloķēja piekļuvi galvenajām ostām.
