Minska oficiāli apstiprinājusi Krievijas paziņojumu par plāniem izvietot ieročus tās teritorijā. ASV prezidents Džo Baidens izteicis bažas par situācijas eskalāciju, taču Vašingtona ziņo – nekas neliecina par to, ka notiktu jebkāda ieroču kustība vai ka Putins patiešām būtu gatavs šos ieročus pielietot.
Eksperti arī atgādina, ka Krievija jau izvietojusi kodolieročus pie NATO robežām, tāpēc šie plāni, viņu ieskatā, drošības situāciju reģionā būtiski nemaina.
Krievijas lēmums par kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā ir viens no stingrākajiem Rietumiem veltītajiem signāliem kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Putins nav teicis, kad ieroči varētu tikt izvietoti, taču tā būtu pirmā reize kopš 1991. gada, kad Maskava izvieto kodolieročus ārpus valsts robežām.
Putins teicis, ka tā ir reakcija uz Lielbritānijas lēmumu Ukrainai piegādāt munīciju, kuras sastāvā ir noplicināts urāns. Tomēr Maskava no iecerētās Rietumu atbildes sagaidījusi tieši pretējo.
"Mūsu reakcijai vajadzētu būt mierīgai, jo mēs nevaram tikt iebiedēti ar krievu propagandu. Tās mērķis ir panākt iesaldēšanas efektu – lai Rietumi baidītos sniegt papildu palīdzību Ukrainai, virzīt papildu sankcijas. Tāpēc mums jāturpina atbalsts Ukrainai un jāturpina sodīt Krievija," uzsver Polijas Eiropas lietu ministrs Simons Sinkovskis.
Minska šo lēmumu skaidro kā reakciju uz gadiem ilgstošo spiedienu no Rietumiem. Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko ieskatā Krievijas kodolieroči sniegtu valstij aizsardzību gadījumā, ja ASV ar sabiedrotajiem censtos gāzt viņa režīmu. Par to viņš apsūdz rietumvalstis jau kopš 2020. gada, kad Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām sākās masu protesti.
Daudziem šis paziņojums nenāca kā pārsteigums. Baltkrievija jau pirms gada mainīja konstitūciju, lai valstī vispār varētu tikt izvietoti kodolieroči. Un abi prezidenti jau iepriekš likuši nojaust par kādu kodolieroču vienošanos.
Baltkrievija ļāva Putinam izmantot Baltkrievijas teritoriju uzbrukuma sākšanai Ukrainā. Baltkrievijas karavīri līdz šim paši karā nav iesaistījušies, taču pastiprināti piedalās kopīgās mācībās ar Krievijas karaspēku.
Eksperti iesaka šo abu valstu gājienu neuztvert saasināti. Putins kara sākumā paziņoja par Krievijas kodolarsenāla gatavības palielināšanu, taču tam nekāda rīcība nesekoja. Un Krievija jau vismaz septiņus gadus strādā pie kodolieroču glabātuves izveides Kaļiņingradā, bet tā arī nav skaidrs, vai tur jelkad patiešām izvietoti kodolieroči.
"Tas parāda, ka Baltkrievija de facto ir viens no Krievijas armijas apgabaliem. Vēl es gribu uzsvērt, ka jau kādu laiku mēs zinām, ka Kaļiņingradā ir kodolieroču kapacitāte. Mēs nevaram pateikt, kas šobrīd tur ir izvietots. Bet infrastruktūra viņiem ir," norāda Lietuvas vēstnieks NATO Deivids Matuļonis.
"Tas nemaina Lietuvas drošības situāciju. Putins grib iebiedēt un šantažēt Rietumus, jo tie sniedz atbalstu Ukrainai.
Bet šādi ieroči jau izvietoti Krievijā. Modernajiem kodolieroču nesējiem, vai nu tās ir raķetes, iznīcinātāji, bumbvedēji, ģeogrāfiskais attālums nav pārāk nozīmīgs."
Eksperti norāda, ka Krievija pēc plāna īstenošanas teorētiski varētu krietni ātrāk veikt uzbrukumu NATO teritorijai. ASV lēš, ka Krievijas rīcībā varētu būt ap 2000 taktisko kodolieroču – desmitkārt vairāk, nekā ir ASV rīcībā, jo ASV savā aizsardzībā balstās uz stratēģisko kodolieroču arsenālu.
Taktiskajiem kodolieročiem ir salīdzinoši mazs darbības rādiuss un mazāka jauda salīdzinājumā ar stratēģiskajiem kodolieročiem, kuri ir starpkontinentāli un spējīgi iznīcināt veselas pilsētas.
"Krievija pārtrauca dalību Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumā, pārkāpusi citus bruņojuma kontroles līguma noteikumus. Agrāk Krievija un ASV bija kodolieroču noteikumu uzturētājas.
Pat ja bija saspīlējums, abas valstis apzinājas bīstamību un uzturēja atvērtu komunikāciju, lai risku mazinātu. Bet tagad redzam, ka Krievija vairs nevēlas to ievērot," norāda Merilendas Universitātes pētniece Egle Murauskaite.
"Taču, ja arī NATO izlems izvietot kodolieročus Austrumu flangā, tikai palielināsies risks, ka šīs bāzes varētu tikt iznīcinātas. Tāpēc nedomāju, ka NATO varētu mainīt savu kodolaizsardzības politiku."
