Cai Inveņa trešdien uzsāk desmit dienu ilgu braucienu, kura laikā viņa apmeklēs Centrālamerikas valstis Gvatemalu un Belizu. Abas ir to nedaudzo valstu vidū, kurām ir oficiālas diplomātiskās attiecības ar Taivānu.
Taču pa ceļam uz šīm valstīm un arī atpakaļceļā Cai Inveņai ir paredzēts pieturēt ASV, kas formāli neatzīst Taivānu kā neatkarīgu valsti, taču sniedz tai būtisku militāro palīdzību.
Paredzēts, ka ceturtdien Taivānas prezidente teiks uzrunu kādas domnīcas rīkotā pasākumā Ņujorkā, bet nākamnedēļ viņa viesosies Ronalda Reigana prezidenta bibliotēkā Sīmīveli pilsētā Kalifornijā. Ļoti iespējams, ka Kalifornijā Cai Inveņa tiksies ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeri republikāni Kevinu Makartiju.
Ķīna, kas Taivānu uzskata par savu teritoriju, jau ir piedraudējusi, ka stingri reaģēs, ja Makartijs patiešām tiksies ar Cai Inveņu.
Pagājušā gada augustā pēc tam, kad Taivānu apmeklēja Makartija priekštece Pārstāvju palātas spīkera amatā Nensija Pelosi, Ķīna sarīkoja militāros manevrus Taivānas tuvumā. Taivānas bruņoto spēku vadība ir paziņojusi, ka rūpīgi uzmanīs Ķīnas aktivitātes salas tuvumā laikā, kamēr prezidente atradīsies ārvalstīs.
ASV valdība tikmēr ir noteikusi jaunas sankcijas pret vairākiem Ķīnas uzņēmumiem, kurus tur aizdomās par līdzdalību represijās pret uiguru minoritāti Siņdzjanas autonomajā reģionā.
ASV Tirdzniecības departaments ir ievietojis melnajā sarakstā vairākas ķīniešu augsto tehnoloģiju kompānijas, kas, piemēram, ražo novērošanas videokameras un sejas atpazīšanas programmatūru. Šīs sankcijas paredz, ka ASV uzņēmumi bez ASV valdības atļaujas nevarēs pārdot tehnoloģijas un komponentus konkrētajiem Ķīnas uzņēmumiem.
Pēdējos gados regulāri ir izskanējušas ziņas, ka Ķīnas varasiestādes ierobežo uiguru un citu islāmticīgo minoritāšu tiesības Siņdzjanā.
Cilvēktiesību aktīvisti vēsta, ka reģionā ir izveidotas tā dēvētās pāraudzināšanas darba nometnes, kurās esot ieslodzīti aptuveni trīs miljoni cilvēku, pārsvarā etniskie uiguri. Savukārt Pekina noliedz represijas pret uiguriem un apgalvo, ka Ķīnas valdība sekmē ekonomisko attīstību Siņdzjanā un izskauž radikālismu.
