Bažas par drošības riskiem iepriekš paudusi arī Latvija un Lietuva. Tikmēr analītiķi pieļauj, ka vēl notiek sarunas par vāgneriešu nākotni.
Potenciāli bīstams scenārijs
Kā vēsta poļu izdevums "Wprost", Polijas vicepremjers Kačiņskis pēc Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas sēdes paziņoja, ka saistībā ar iespējamo vāgneriešu ierašanos Baltkrievijā Polija lēmusi pastiprināt robežas aizsardzību un tas attiecas gan uz tur pastāvīgi esošo spēku palielināšanu, gan uz dažādu šķēršļu un nocietinājumu skaita pieaugumu, kam uzbrukuma gadījumā vajadzētu aizsargāt robežu.
"Mums ir potenciāli jauna situācija Baltkrievijā sakarā ar "Vagner" grupas klātbūtni. Pamatojoties uz šobrīd mūsu rīcībā esošajiem datiem, varam pieņemt, ka tie būs aptuveni 8 tūkstoši karavīru.
Tas ir elements, kas ir bīstams Ukrainai... Tas ir potenciāli bīstams Lietuvai un var būt bīstams arī mums. Tas varētu nozīmēt jaunu hibrīdkara posmu, kas ir daudz sarežģītāks par to, ko esam piedzīvojuši līdz šim. Tāpēc tika pieņemti lēmumi par mūsu aizsardzības stiprināšanu uz austrumu robežas."
NATO jārēķinās ar jauniem draudiem
Uz riskiem, ko radītu vāgneriešu ierašanās Baltkrievijā, norādījis arī Polijas prezidents Andžejs Duda, piebilstot, ka joprojām nav skaidrs, ar kādu mērķi algotņi tiktu izvietoti Baltkrievijā.
"Mēs uzskatām, ka NATO vajadzētu strādāt ar šiem riskiem, jo mēs nezinām, kāds ir šīs pārvietošanas mērķis, kādam mērķim jākalpo "Vagner" grupas karaspēkam un "de facto" Krievijas karaspēkam Baltkrievijā?
Vai tie kalpo šīs valsts okupācijai, vai arī tie rada papildu draudus Ukrainai no ziemeļiem? Vai arī tie ir potenciāla draudu forma mūsu valstīm, NATO valstīm, Polijai?
Ņemot vērā, ka vienlaikus Vladimirs Putins pilda savu solījumu par taktisko kodolieroču un raķešu ar kodolgalviņām pārvietošanu uz Baltkrievijas teritoriju, šie fakti ir tik nozīmīgi, ka mums nav šaubu, ka tie patiešām maina drošības arhitektūru mūsu reģionā, jo īpaši no Ziemeļatlantijas alianses viedokļa, kurai ir aizsardzības uzdevumi sargāt dalībvalstu drošību."
Ukraina uzskata, ka jauns uzbrukums no Baltkrievijas puses ir maz ticams
Vāgneriešu potenciālā apmešanās Baltkrievijā izsaukusi runas arī par to, ka algotņi varētu mēģināt uzbrukt Kijivai. Taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka "Vagner" grupējuma pārcelšana uz Baltkrieviju nevar nopietni apdraudēt Ukrainu.
Viņaprāt, to vāgneriešu skaits, kuri pārcelsies uz Baltkrieviju, nebūs liels. Savukārt Ukrainas armija uzskata, ka situācija valsts ziemeļos ir nemainīga un kontrolēta un ka iebrukuma atkārtošanās nav iespējama.
ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi norāda, ka spekulācijas par "Vagner" ierašanos Baltkrievijā liecina, ka daži vienošanās aspekti starp Krieviju, Baltkrieviju grupējuma "Vagner" līderi Jevgeņiju Prigožinu joprojām tiek izstrādāti.
Par to varētu liecināt arī izskanējušās ziņas, ka Prigožina lidmašīna šonedēļ bija lidojusi uz Santkpēterburgu. Analītiķi arī norāda uz ziņām, ka Baltkrievijas teritorijā varētu būt sākusies jauna militārā objekta celtniecība, iespējams, tā būs vāgneriešu treniņnometne.
KONTEKSTS:
Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins 23. jūnijā paziņoja, ka gatavojas ar varu gāzt Krievijas militāro vadību un viņa vadītās vienības jau iegājušas Krievijas dienvidu teritorijās. 24. jūnijā "Vagner" militārās tehnikas kolonnas virzījās arvien tuvāk galvaspilsētai Maskavai, taču vakarā Prigožins negaidīti pavēstīja, ka nolēmis pārtraukt "vāgneriešu" virzīšanos uz Maskavu.
Lai gan Krievijas vadonis Vladimirs Putins uzrunā sabiedrībai asi nosodīja Prigožina rīkoto militāro dumpi, to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr 24. jūnija vakarā Kremlī pavēstīja, ka "Vagner" kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi, bet Prigožins pārcelsies uz Baltkrieviju.
27. jūnijā Krievijas Federālais drošības dienests paziņoja, ka krimināllieta pret vāgneriešiem ir izbeigta, savukārt Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko apstiprināja, ka Prigožins ir ieradies Baltkrievijā.
