Pezeškiāns ieguvis 42,5% balsu, kamēr par Džalilu balsojuši 38,7% vēlētāju.
Ņemot vērā to, ka neviens no abiem vadošajiem kandidātiem nav ieguvis absolūto vairākumu, 5. jūlijā tiks rīkota otrā vēlēšanu kārta.
69 gadus vecais Pezeškiāns ir bijis veselības ministrs, bet kopš 2008. gada viņš Irānas parlamentā pārstāv Tebrīzas pilsētu. Bet 58 gadus vecais Džalili vadīja Irānas delegāciju sarunās ar pasaules lielvarām par 2015. gadā noslēgto kodolvienošanos.
Džalili kandidēja arī 2013. gada prezidenta vēlēšanās.
Džalili esot pietuvināts Irānas garīgajam un faktiskajam līderim ājatollas Alī Hāmenei. Viņš neatbalsta samiernieciskāku politiku attiecībās ar Rietumiem. Savukārt Pezeškiāns uzskata, ka Irānai ir jāatjauno dialogs ar rietumvalstīm, lai panāktu sankciju mīkstināšanu, kam būtu ekonomiski ieguvumi.
Pezeškiāns ir kritizējis varasiestāžu stingro vēršanos pret sievietēm un meitenēm, kas neģērbjas atbilstoši islāma paražām.
Neraugoties uz to, ka Pezeškiānam ir izveidojies reformista tēls, analītiķi norāda, ka viņš ir lojāls ājatolam Hāmenei. Līdzīgi domā arī žurnāliste Tara Kengarlu. "Salīdzinot ar citiem kandidātiem, viņa CV nav aptraipīts ar aizdomām par korupciju. Bet tomēr vairums ierindas irāņu visus kandidātus uzskata par daļu no valdošajām aprindām, par daļu no sistēmas, kas ir saskaņota ar augstākā garīgā līdera nostāju," Kengarlu sacīja telekanālam "France 24".
Vēlēšanu pirmajā kārtā piedalījās vēl divi kandidāti.
Konservatīvi noskaņotais parlamenta spīkers Mohammads Bagers Galibafs ieguvis gandrīz 14% balsu. Savukārt politiķi un prokuroru Mostafa Purmohammadi, kas savulaik piedalījies politieslodzīto masveida slepkavošanā, atbalstījis tikai nepilns procents irāņu.
No 80 potenciālajiem kandidātiem islāmistu Aizbildņu padome dalībai vēlēšanās reģistrēja tikai sešus, no kuriem divi vēlēšanu p riekšvakarā no sacensības izstājās.
Vēlēšanās bija tiesības piedalīties apmēram 61 miljonam balsstiesīgo pilsoņu.
Vēlēšanu iecirkņus bija paredzēts slēgt piektdien plkst.18.00, taču vēlēšanu komisija pagarināja to darbu līdz pusnaktij.
Neraugoties uz ājatollas Hāmenei aicinājumiem irāņiem aktīvi balsot, šajās vēlēšanās piedalījās tikai 40% balsstiesīgo pilsoņu. Tā ir zemākā vēlētāju aktivitāte Irānā kopš 1979. gadā notikušās islāma revolūcijas.
Tas apliecina Irānas sabiedrībā valdošo apātiju, kas ir saistīta ar sankciju nomocītās ekonomikas dziļajām problēmām un režīma brutālo vēršanos pret plašajiem protestiem 2022. gadā. Tos izraisīja 22 gadus vecās Mahsas Amini nāve pēc tam, kad tikumības policija viņu arestēja par musulmaņu tradicionālās galvassegas hidžāba neatbilstošu valkāšanu. Cilvēktiesību organizācijas apgalvo, ka protestu laikā nogalināja simtiem cilvēku, bet vēl tūkstošiem ieslodzīja.
Iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2021. gadā piedalījās 49% balsstiesīgo.
Prezidenta ārkārtas vēlēšanas tika izsludinātas, jo maijā helikoptera katastrofā gāja bojā iepriekšējais prezidents – ultrakonservatīvais Ebrahims Raisi.
Prezidents, kas tiek ievēlēts uz četru gadu termiņu, Irānā ir otra augstākā amatpersona un vada valdību, savukārt augstākais teokrātiskā režīma līderis ir ājatolla Hāmeneji.
