ĪSUMĀ:
- "Vagner" algotņi jau vairākus gadus stiprina Āfrikas diktatoriskos režīmus.
- Kā atalgojumu grupējums saņem piekļuvi valstu derīgajiem izrakteņiem un citiem vērtīgiem resursiem.
- Laikā no 2018. līdz 2021. gadam "Vagner" Āfrikā guva ienākumus 250 miljonus ASV dolāru apmērā (aptuveni 227 miljoni eiro).
- Šobrīd "vāgnerieši" sadarbojas ar 25 Āfrikas valstu režīmiem
Centrālāfrikas Republikā svētdien notiks referendums par izmaiņām valsts konstitūcijā. Tās paredz atcelt līdz šim noteikto maksimālo prezidenta pilnvaru termiņu un, līdz ar to, arī paver iespēju valsts patreizējam prezidentam Fostēnam-Aršanžam Tuaderam, kas amatā turējies jau septiņus gadus, uz šo vietu kandidēt jau trešo reizi arī 2025.gadā.
Āfrikas valstīs "vāgneriešus" algo kā "miera uzturētājus"
Gaidāmais referendums valstī ir radījis nesaskaņas, aktivizējušies arī nemiernieki. Tāpēc prezidents situāciju nolēmis stabilizēt, piesaistot "Starptautiskās drošības virsnieku savienību" (OUIS) jeb Krievijas militārajai organizācijai "Vagner" pietuvinātus spēkus Centrālāfrikas Republikā. Piektdien OUIS nāca klajā ar paziņojumu, ka pirms nozīmīgā balsojuma Centrālāfrikas Republikā ieradusies jauna tās "instruktoru" rotācija. Uzņēmums arī norādīja, ka "jaunie instruktori ir cīnītāji ar pieredzi darbā privātajā militārajā grupā "Vagner" un ir gatavi pilnībā atbalstīt republikas valdību gan pašreizējo uzdevumu veikšanā, gan rūpējoties par drošību referenduma laikā.".
Tā gan nav pirmā reize, kad valstī, kurā katastrofāli trūkst politiskas un militāras stabilitātes, ierodas "Vagner" grupējuma algotņi. Viņi bija nozīmīgs Krievijas spēks arī kaujas laukos Sīrijā un Ukrainā, bet kopš 2017. gada nostabilizējušies arī vismaz 25 Āfrikas valstīs, tostarp Angolā, Kongo Republikā, Zimbabvē un citur, bet visaktīvāk - Centrālāfrikas Republikā, Lībijā, Mali un Sudānā.
Tiek lēsts, ka Āfrikā šobrīd ir izvietoti aptuveni pieci tūkstoši "vāgneriešu" - daļa no tiem ir krievu karavīri, ārvalstu pilsoņi un arī izbijušie cietumnieki.
Āfrikas valstīs piedāvā vairākus režīmam izdevīgus "pakalpojumus"
Pakalpojumi, ko "vāgnerieši" sniedz, ir ļoti daudzpusīgi - drošība un kārtībnieku apmācīšana, kaujas operācijas un pat dezinformācijas kampaņu veidošana.
"Vagner" līderim Jevgeņijam Prigožinam pieder Izpētes Aģentūra (IRA), kas plašāk pazīstama kā liela "interneta troļļu ferma" un "Brīvo pētījumu un starptautiskās sadarbības asociācija" jeb AFRIC. Abas pakļautas ASV sankcijām.
IRA iepriekš Ganā un Nigērijā algoja cilvēkus, lai pirms 2016. gada prezidenta vēlēšanām veicinātu politisko šķelšanos Amerikas Savienotajās Valstīs, savukārt AFRIC ir sponsorējusi "viltus vēlēšanu novērošanu" vairākās Āfrikas valstīs, tostarp Mozambikā un Zimbabvē. Prigožins ir arī apsūdzēts par iesaistīšanos panafrikāņu kustībās, lai izplatītu pret Franciju un Rietumiem vērstus vēstījumus.
Naudu par "par pakalpojumiem" neņem
Naudu par saviem pakalpojumiem "vāgnerieši" neņem - viņi apmaiņā iegūst principā neierobežotu piekļuvi dažādiem Āfrikas valstīs sastopamiem derīgajiem izrakteņiem.
Viens no spilgtākajiem piemēriem "Vagner" algotņu darbībām šajā kontinentā ir Centrālāfrikas Republika. Un te der pieminēt, ka, lai arī šī valsts ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē, tajā atrodas ievērojamas dažādu dabas resursu, tostarp urāna, naftas, zelta un dimantu atradnes, arī kokmateriāli.
Kopš 70.gadu vidus Centrālāfrikas Republikā par mieru rūpējās Francijas un ASV spēki, taču, pasliktinoties politiskajai un drošības situācijai, kas vēlāk pārauga pilnīgā humanitārā krīzē, Francija un pēcāk arī ASV īpašo spēku vienība 2017.gadā valsti pameta. Varu reģionā pārņēma vietējie kaujinieki - viņu paspārnē nonāca arī kontrole pār bagātīgajiem dabas resursiem.
Centrālāfrikas Republikas prezidents Fostēns-Aršanžs Tuadera ar šo situāciju bija ļoti neapmierināts un 2017.gadā tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, lūdzot palīdzību nacionālās armijas atjaunošanā. Gadu vēlāk, neskatoties uz spēkā esošo ieroču embargo, Krievija panāca ANO piekrišanu un uz valsti nosūtīja aptuveni 2000 vīru un kravas kuģi ar ieročiem. Krievijas "dāvātajai" militārajai grupai tika doti vairāki uzdevumi - veikt žandarmērijas funkcijas un instruēt vietējos drošības spēkus, palīdzēt materiālu transportēšanā uz Sudānu un no tās. Grupa arī darbojās kā prezidenta nacionālās drošības padomnieki un personīgie miesassargi.
Vēlāk pienākumu sarakstam tika pievienota dimantu un dārgmetālu ieguves aizsardzība. 2019. gadā "Vagner" līderis Jevgeņijs Prigožins paziņoja, ka ir gatavs arī kļūt par Sudānas pamiera sarunu vidutāju, lai kara skartajā valstī atjaunotu kārtību. "Vāgnerieši" arī palīdzēja nodrošināt CĀR prezidenta Tuaderas atkārtotu ievēlēšanu 2020.gadā.
Tuadera parādā nepalika un "vāgneriešu" meitasuzņēmumi "algā" saņēma neierobežotas mežizstrādes tiesības valstī un kontroli pār ienesīgo Ndassimas zelta raktuvi.
Gadu gaitā, sniedzot savus "daudzpusīgos pakalpojumus", "Vagner" ieguvis piekļuvi vairākiem Āfrikas dārgumiem, tostarp dimantu un urāna raktuvēm.
Saiknes starp CĀR un "vāgneriešiem" ir ciešas arī mūsdienās. Tieši Tuadera "Vagner" pietuvināto organizāciju OUIS aicināja stiprināt kontroli valstī pirms svētdien notiekošā referenduma par izmaiņām valsts konstitūcijā.
"Vagner" spēki Āfrikā nostiprina ietekmi
Diktatoru vadīti režīmi tautā var radīt lielu neapmierinātību. Lai ar to tiktu galā, nepieciešami "sargi", kas gatavi uz visu. Mērķu sasniegšanai "vāgnerieši" ir gatavi izmantot jebkādas metodes, arī pārkāpt starptautiski atzītās cilvēktiesību normas. Algotņi, kas 2019.gada Tripoles kampaņas laikā Lībijā karoja kopā ar Lībijas Nacionālo armiju, ir apsūdzēti par ārpustiesas slepkavībām un kājnieku mīnu izvietošanu civilajos rajonos.
Mali viņi ir apsūdzēti masveida zvērībās, spīdzināšanā, nāves soda izpildē un citos brutālos noziegumos. Kopš 2021. gada decembra Mali ir nogalināti vairāk nekā 2000 civiliedzīvotāju. Arī Centrālāfrikas Republikā "Vagner" pietuvinātie kaujinieki ir iesaistīti cilvēku nolaupīšanā, izvarošanā un ārpustiesas slepkavībās.
Algotņu grupējums kontinentā turpina izplesties. ASV izlūkdienestu nopludinātā informācija liecina, ka šobrīd vagnerieši sadarbojas ar Čadas nemierniekiem, lai no amata gāztu pašreizējo valsts prezidentu. Daži analītiķi paredz, ka "vāgneriešus" drīzumā varētu nolīgt arī Burkina Faso.
Kāpēc Kremlim ir izdevīga "vāgneriešu" klātbūtne Āfrikā?
"Vāgneriešus" nevar uzskatīt tikai par militāru grupējumu - tas, patiesibā, ir sarežģīts uzņēmumu un algotņu grupu tīkls, kura darbība jau izsenis saistīta ar Krievijas militārajiem un izlūkdienestu spēkiem.
Āfrikā tas ne tikai stiprina tur pastāvošos diktatoriskos režīmus, bet arī veicina Krievijas ieroču pārdošanu Āfrikā un kontinenta valstu galveno pārtikas preču un derīgo izrakteņu eksportu. Tīkls ir plašs un sarežģīts - tas ir izveidots tieši tā, lai izvairītos no Rietumu noteiktajām sankcijām. Tiek lēsts, ka tikai ieguves rūpniecībā vien, "vāgneriešu" paspārnē esošie uzņēmumi Āfrikā laika posmā no 2018. līdz 2021. gadam guva ienākumus 250 miljonus ASV dolāru apmērā (aptuveni 227 miljoni eiro).
Lai gan pašā Krievijā, saskaņā ar Krievijas likumiem, privātie militārie grupējumi ir nelikumīgi, Kremlis "vāgneriešus" Āfrikā, visticamāk, izmanto, lai virzītu savas ārpolitikas intereses.
Šogad jūnija sākumā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs mainīja savus iepriekšējo retoriku, attiecībā uz "Vagner" aktivitātēm Āfrikā. Viņš iepriekš grupējuma klātbūtni un saistību ar Krieviju noliedza, taču šoreiz paziņoja, ka:
"Āfrikas valstu un privātā militārā uzņēmuma "Vagner" līgumu nākotne galvenokārt ir atkarīga no attiecīgajām valdībām, lai izlemtu, vai tās ir ieinteresētas šo sadarbību turpināt."
Lavrovs arī apstiprināja, ka "vāgnerieši, visticamāk, paliks Mali un Centrālāfrikas Republikā, kur darbosies kā "instruktori", lai nodrošinātu valdību drošību, "kuras terorisma draudu priekšā ir pametuši viņu Eiropas sabiedrotie".
Arī nupat Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā notikušajā Krievijas-Āfrikas samitā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka paziņoja, ka Āfrikas valstis saņēmušas ieročus un tehnoloģiju, dažas pat par brīvu, "ar mērķi atbalstīt šo valstu drošību un suverenitāti".
Tiesa, politisko ekspertu prognozes liecina, ka tad, kad resursi un derīgie izrakteņi kontinentā būs izsmelti, Krievija no šīm "attiecībām", visticamāk, atkāpsies, atstājot aiz sevis nestabilu reģionu, kas varētu izvērsties par drošu patvērumu nemierniekiem un džihādistu grupējumiem.
KONTEKSTS:
Krievija ir parakstījusi vienošanos par militāru sadarbību ar vairāk nekā 40 Āfrikas valstīm, piektdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrajā Krievijas-Āfrikas samitā Sanktpēterburgā.
Putins apgalvo, ka Āfrikas valstis saņēmušas ieročus un tehnoloģiju, dažas pat par brīvu, "ar mērķi atbalstīt šo valstu drošību un suverenitāti".
Saskaņā ar Kremļa ziņām Krievijas-Āfrikas samitā bija pārstāvētas 49 no 54 Āfrikas valstīm. Tomēr valstu vai valdību vadītājus uz to bija nosūtījušas tikai 17 valstīs, kas ir mazāk nekā pirmajā Krievijas-Āfrikas samitā 2019. gadā.
