"Ar mērķi atbalstīt kontinenta valstu aizsardzības spējas mēs attīstām partnerību militārajā un militāri tehniskajā jomā," sacīja Putins samita otrajā un pēdējā dienā.
"Krievija ir parakstījusi vienošanās par militāri tehnisko sadarbību ar vairāk nekā 40 Āfrikas valstīm, kurām mēs piegādājam bruņojumu un aparatūru plašā diapazonā."
Putins paziņoja, ka Āfrikas valstis saņēmušas ieročus un tehnoloģiju, dažas pat par brīvu, "ar mērķi atbalstīt šo valstu drošību un suverenitāti".
Putins vēlreiz pavēstīja, ka Krievija turpinās būt uzticama labības piegādātāja Āfrikas valstīm. Šis solījums tika izteikts pēc tam, kad Krievija izstājās no starptautiskā "labības darījuma", kas ļāva Ukrainai kara laikā eksportēt savu labību pa Melno jūru. Ukraina ir nozīmīga labības piegādātāja Āfrikai.
Putins ceturtdien šajā samitā solīja, ka Krievija piegādās dažām Āfrikas valstīm labību par brīvu, lai aizstātu Ukrainas labības eksportu. Viņš sacīja, ka Krievija vēlas nākamo trīs vai četru mēnešu laikā nodrošināt par brīvu 25 000 līdz 50 000 tonnu labības Zimbabvei, Mali, Burkinafaso, Somālijai, Eritrejai un Centrālāfrikas Republikai.
Āfrikas Savienības priekšsēdētājs Azali Asumani samita noslēguma uzrunā sacīja, ka Putina priekšlikumi par labības piegādi ir nepietiekami.
"Jā, tas ir svarīgi, bet ar to var nepietikt. Mums vajag panākt pamieru," sacīja Asumani.
"Prezidents Putins ir mums parādījis, ka viņš ir gatavs iesaistīties dialogā un rast risinājumu. Mums tagad vajag pārliecināt otru pusi," viņš piebilda.
Rietumvalstis kritizēja Krievijas–Āfrikas samitu kā "publisko attiecību šovu" un Putina mēģinājumu padarīt Āfrikas valstis vēl atkarīgākas no Krievijas.
Putins, šajā pasākumā tiekoties ar Āfrikas valstu un valdību vadītājiem, mēģināja demonstrēt, ka viņš nav starptautiski izolēts.
Saskaņā ar Kremļa ziņām samitā bija pārstāvētas 49 no 54 Āfrikas valstīm. Tomēr valstu vai valdību vadītājus uz to bija nosūtījušas tikai 17 valstis, kas ir mazāk nekā pirmajā Krievijas–Āfrikas samitā 2019. gadā.
