Sestdien, 29. jūlijā, Ukrainā atzīmē Speciālo operāciju spēku dienu, lai godinātu valsts aizstāvjus, kuri frontē turpina smagas cīņas un cenšas atkarot Krievijas okupētās teritorijas Ukrainas austrumos un dienvidos.
Tāpēc negaidītā vizītē frontē valsts austrumos ieradās Ukrainas prezidents Zelenskis.
Viņš tikās ar karavīriem Časivjaras pilsētā, kas atrodas netālu no Bahmutas, kuras apkaimē jau daudzus mēnešus nerimst intensīvas kaujas. Uzrunājot karavīrus, Zelenskis izcēla viņu varonību un profesionalitāti.
"Ir ļoti svarīgi apsveikt jūs personīgi, tāpēc es gribēju būt šeit, lai paspiestu jūsu spēcīgās rokas, lai pateiktos jums par to, ka neļaujat viņiem okupēt mūsu valsti, iznīcināt Ukrainu un visu, kas mums ir - mūsu identitāti, mūsu dzīvi. Paldies par to, ka jūs palikāt tik stipri, cik esat, arī pēc 520 dienām, kas pavadītas ļoti grūtā pilna mēroga karā par mūsu brīvību un mūsu visu dzīvību, mūsu bērnu dzīvību, mūsu valsts tagadni un nākotni," sacīja Zelenskis.
Kopš jūnija sākuma, kad Ukraina uzsāka pretuzbrukumu operācijas, valsts aizstāvjiem Bahmutas apkaimē ir izdevies atbrīvot aptuveni 35 kvadrātkilometru lielu teritoriju, virzoties gar ienaidnieku ieņemtās pilsētas ziemeļu un dienvidu flangiem.
Arī pašlaik Bahmutas virzienā turpinās smagas cīņas. Ukrainas Bruņoto spēku austrumu grupējuma pārstāvis Serhijs Čerevatijs paziņojis, ka Krievija Bahmutas virzienā pārsviež arvien vairāk vienību, jo pilsētai ir ne tikai simboliska, bet arī militāra nozīme.
Čerevatijs piebilda, ka Krievija kaujās Bahmutā ir zaudējusi vairāk karavīru, nekā Padomju Savienība desmit gadus ilgušajā karā Afganistānā. Viņš gan neprecizēja kritušo Krievijas karavīru skaitu.
Lielbritānijas militārie izlūkdienesti savā jaunākajā ziņojumā par situāciju frontē raksta, ka pēdējo divu dienu laikā karadarbība ir pastiprinājusies divos frontes sektoros Ukrainas dienvidos.
Zaporižjas apgabalā uz dienvidiem no Orihivas pilsētas cīņas koncentrējas pie Robotinas ciema, bet aptuveni 80 kilometrus uz austrumiem Ukrainas spēkiem izdevās atbrīvot Staromajorskas ciemu Doneckas apgabalā. To vakar vakarā apstiprināja arī Ukrainas prezidents Zelenskis.
Bet britu izdevums "The Financial Times" raksta, ka Ukrainas armija ir apšaudījusi iebrucēju pozīcijas ar Ziemeļkorejā ražotiem artilērijas lādiņiem.
Ziemeļkorejiešu lādiņi ir trofejas, kas iegūtas, atkāpjoties Krievijas spēkiem. Ukraiņu karavīri ir sūdzējušies, ka šī munīcija nav uzticama, jo tā ir ļoti neprecīza un nereti nemaz neuzsprāgst.
Taču Ukrainas aizstāvji to turpina izmantot, jo munīcijas trūkuma dēļ esot jāšauj ar visu, kas ir pieejams.
Šonedēļ Ziemeļkoreju apmeklēja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens šodien paziņoja, ka, visticamāk, Šoigu vizītes laikā mēģināja vienoties ar Ziemeļkorejas vadību par bruņojuma piegādi Krievijai.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un nocietinātās Krievijas okupācijas spēku pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.