Riko Krīgers ir Vācijas pilsonis, kurš jūnija beigās slepenā tiesas sēdē tika atzīts par vainīgu sešu krimināllikuma pantu pārkāpšanā. Baltkrievijā viņš atzīts par algotni un apsūdzēts terorismā.

Aizvadītajā nedēļā publicētajā un rūpīgi iestudētajā videoierakstā, kas ilgst aptuveni 17 minūtes, 30 gadus vecais vīrietis redzams sēžam aiz restēm un saslēgts rokudzelžos. Krīgers šajā ierakstā pauž, ka vainu nožēlo un cer, ka Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko viņu apžēlos.

Video papildināts arī ar dažādiem ilustratīviem kadriem, kā arī notikumu atstāstu. Tāpat video minēts, ka Vācijas amatpersonas aizvien izliekas Krīgeru nedzirdam, neskatoties uz notiesātā vairākkārtējiem personīgiem aicinājumiem Vācijas kancleram Olafam Šolcam un prezidentam Frankam Valteram Šteinmeieram viņam palīdzēt.

Krīgers publicētajā ierakstā ar asarām acīs lūdz Vācijas valdību palīdzēt, pirms vēl nav par vēlu. Tiek uzskatīts, ka viņš ir pirmais Rietumu pilsonis, kuram Baltkrievijā piespriests nāvessods.

Kas ir Riko Krīgers?

Riko Krīgera profilā platformā "LinkedIn" lasāms, ka pats sevi viņš raksturo kā 29 gadus vecu Sarkanā Krusta feldšeri no Berlīnes, kurš iepriekš strādājis ASV vēstniecības apsardzes dienestā, ziņoja cilvēktiesību centrs "Vjasna".

Krīgers arī minējis, ka plāno emigrēt uz ASV un jau iesniedzis pieteikumu pases saņemšanai.

ASV Valsts departamenta pārstāvis britu raidsabiedrībai BBC apstiprināja, ka Krīgers tik tiešām no 2015. līdz 2016. gadam strādājis uzņēmumā "Pond Security", kas piedāvā drošības pakalpojumus ASV objektiem Vācijā. Pats uzņēmums gan atteicās sniegt komentārus.

Arī Vācijas Sarkanais Krusts apstiprināja, ka Riko Krīgers iepriekš ir strādājis organizācijā, taču sīkāku informāciju attiecās sniegt.

Par ko Krīgeram piespriests nāvessods?

Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kur joprojām kā soda līdzeklis tiek pieļauts nāvessods. To izpilda ar šāvienu pakausī, savukārt mirstīgās atliekas tiek slepeni apglabātas neapzīmētā kapā.

Baltkrievijas mediji  apgalvo, ka Krīgers nav pārsūdzējis spriedumu, kas ir ārkārtīgi reta parādība uz nāvessodu notiesātai personai.

Atsaucoties uz tiesas dokumentiem, kuri līdz šim gan nav publicēti, notiesātais Vācijas pilsonis it kā vēlējies pievienoties Kaļinovska brīvprātīgo baltkrievu bataljonam, kas dibināts, lai palīdzētu ukraiņiem aizstāvēties pret krievu iebrucējiem.

 Baltkrievijā šis bataljons atzīts par "teroristu grupējumu".

Baltkrievu medijos publicētajā video filmā viņš apgalvo, ka pieteikties motivējis augstais atalgojums par cīņām Ukrainā – 2000 eiro mēnesī, kas gan ir mazāks atalgojums nekā tas, ko viņš iepriekš saņēmis Vācijā.

Taču, lai iestātos karotāju rindās, Krīgeram bija jāpaveic dažādi uzdevumi. Piemēram, apsūdzētais esot it kā fotografējis militārus objektus, bet pēc tam viņam arī nodota mugursoma, kuru bija pavēlēts aiznest uz dzelzceļa staciju Azariščā, uz austrumiem no Minskas. Aizdomīgā soma bija jāatstāj pie sliedēm.

Vēlāk tajā pašā vakarā notika sprādziens, taču cietušo un bojāgājušo nebija. Nākamajā dienā Krīgeru arestēja.

Par to, ka vīrietis šo noziegumu tik tiešām pastrādājis, kā apgalvo Baltkrievijas amatpersonas, liecina viņa telefona dati, arī taksometra vadītāja liecība. Līdz šim publicēti arī videonovērošanas kameru attēli, kuros redzams, kā Krīgers pērnā gada oktobrī ierodas Minskas lidostā. 

Šajos kadros vīrietis pasu kontrolē smaida, ir šķietami relaksēts. Redzams, ka viņš ceļo viens un viņam līdzi ir tikai rokas bagāža.

Līdz šim gan nav publiskoti nekādi novērošanas kameru ieraksti, kuros viņš būtu redzams pie dzelzceļa sliedēm, noliekot sprāgstvielas vai jebkādi citi Krīgera vainu apstiprinoši attēli.

Aizdomas par šantāžu, lai panāktu ķīlnieku apmaiņu

Vācijas valdība norādīja, ka kanclers Šolcs ir informēts par Krīgera lietu un kopā ar valdību ir norūpējušies par viņa nākotni. Arī Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paudusi, ka Ārlietu ministrija un Vācijas vēstniecība Minskā ir "ciešā kontaktā" ar Krīgeru un viņa ģimeni un sniedz konsulāro atbalstu.

Iespējams, ka Baltkrievija, kas ir cieša Krievijas sabiedrotā, cer iekļaut Krīgeru jau vairākus mēnešus apspriestajā ieslodzīto apmaiņā starp Krieviju un Rietumiem, norādīja britu raidsabiedrība BBC. 

Par to liecinot arī Baltkrievijas un arī ārvalstu mediju pastiprinātā uzmanība, ziņojot par ieslodzīto. Par viņu iepriekš netika vēstīts līdz pat jūnija beigās notikušajai tiesas sēdei.

Turklāt, visticamāk, ka Lukašenko sabiedrotā Krievija apmaiņā pret Krīgeru varētu lūgt atbrīvot Vācijā ieslodzīto Krievijas Federālā drošības dienesta slepkavu Vadimu Krasikovu, kurš Vācijā izcieš mūža ieslodzījumu par slepkavību. 2019. gadā Krasikovs kādā Berlīnes parkā nošāva čečenu izcelsmes Gruzijas pilsoni Zelimhanu Hangošvili, kurš bija cīnījies pret Krieviju.

Iepriekš izskanējušas versijas, ka Kremlis varētu apmainīt Krasikovu pret nu jau mirušo Krievijas opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju, bet pēdējā laikā izskanējušas runas, ka ieslodzīto apmaiņas darījumā varētu iekļaut amerikāņu žurnālistu Evanu Gerškoviču, kuram nesen Krievijā piespriests 16 gadu cietumsods.