Brīvprātīgie vēlas kopīgu tikšanos ar Polijas institūcijām un Latvijas vēstniecību Varšavā, lai pārrunātu problēmas.

Jāgaida pat 36 stundas

"Mēs kopš kara sākuma pamazām, cik ir spēka, vedam un darām kaut ko Ukrainas armijas labā, un tad diezgan bieži uz Polijas robežas ir tādas situācijas, ka nepaskaidro, kas ir par problēmu un vienkārši nelaiž tālāk. Nu, nav tādas konkrētas sistēmas, ka izdari to un brauc droši," atzīst brīvprātīgo kustības ""UA.LV" pārstāvis Normunds Kalniņš.

Viņš stāsta, ka ilgākais gaidīšanas laiks uz Polijas un Ukrainas robežas kādam palīdzības kravas šoferim bijis 36 stundas, dzenot smago mašīnu Ukrainas armijai.

Parasti palīdzības vedēji paši cenšoties problēmas atrisināt, taču Normunds novēro, ka tas kļūstot arvien sarežģītāk.

"Mēs esam brīvprātīga organizācija, un mums nav algotu darbinieku, kas sēž un izpēta visus jaunos muitas noteikumus, kas mainās. Tās ir formalitātes, kuras droši vien ir būtiskas, robežu šķērsojot, bet tajā tālajā ceļā, ja mēs braucam līdz Bahmutas rajonam, tad tur ir 2000 kilometru un katra kavēšanās ir sarežģījumi," secina Kalniņš.

"Mašīna ir, un dokumenti ir, bet ar katru reizi tie jautājumi paliek arvien sarežģītāki un pašiem tos grūti atrisināt.

Es saskatu, ka tas risinājums būtu ļoti vienkāršs, ka pie vēstniecības vai kādas citas iestādes būtu iespēja piereģistrēt sūtījumu kā humāno kravu un vēstniecība apstiprina, ka šī mašīna iet Ukrainai."

Prasības bieži mainās

"Vedot palīdzības kravas uz Ukrainu, mēs nereti saskaramies ar izaicinājumiem uz Polijas robežas un esam secinājuši, ka noteicošākais ir cilvēkfaktors," spriež fonda "Uzņēmēji mieram" direktore Laura Skrodele.

Viņa ilgo gaidīšanu uz Polijas un Ukrainas robežas pārsvarā saista ar dažādu muitas darbinieku interpretāciju par noteikumiem.

"Izplatīta problemātika ir poļu humānās palīdzības sistēmā – viņi piešķir speciālus ID [identifikācijas] kodus, kurus mēs kā Latvijas pilsoņi nevaram iegūt. Dažkārt mums ir izdevies sadarboties ar Polijas institūcijām un tās ir palīdzējušas noformēt mums šos ID kodus, un tad Polijas muitniekiem tā klasiskā procedūra izpildās un nekādu papildu jautājumu nav.

Pavisam nesen vairākiem konvojiem ar transportlīdzekļiem un droniem un dažādām citām iekārtām, kuras vedām, atkal šī prasība tika uzstādīta, bet nupat no Latvijas vēstniecības Polijā saņēmām atbildi, ka šāda prasība jau no pagājušā gada beigām nav spēkā un nekas tāds nav jāprasa. Vai vēl, piemēram, viens palīdzības transportlīdzeklis, kurš tika vests uz treilera, tika pārsūtīts uz četriem dažādiem robežpunktiem."

Skrodele norāda, ka Latvijas vēstniecībai Varšavā lūgts iniciēt kopīgu tikšanos ar Polijas robežsardzes vadību, lai šos izaicinājumus un iespējamos risinājumus pārrunātu un palīdzība Ukrainai nekavētos.

"Mūsu ieskats ir tāds, ka jābūt skaidrai sistēmai, kā mēs vedam humānās palīdzības kravas pāri Polijas robežai un, iespējams, jāvienojas par vienu robežpunktu, caur kuru visas palīdzības kravas tiek vestas ar skaidru un vienotu procedūru, jo kravu intensitāte nav mazinājusies. Mēs joprojām ļoti turpinām atbalstīt Ukrainu cīņā pret okupantiem."

Latvijas vēstniecība cer palīdzēt

Latvijas vēstnieks Polijā Juris Poikāns norāda, ka vēstniecība kopš kara sākuma Polijas institūcijām nosūtījusi vairākus simtus vēstuļu, kā arī veikusi zvanus uz muitas punktiem, lai palīdzības vedējiem atvieglotu robežas šķērsošanu.

Pēc vēstnieka domām, sadarbība ar Poliju patlaban ir veiksmīga, bet viņš apstiprina, ka pēc organizāciju lūguma plānots rīkot tikšanos, lai, iespējams, identificētu kādu ērtāku mehānismu palīdzības kravu sūtīšanā.

"No Latvijas puses lūgumi iesaistīties ir pietiekami regulāri, bet es nevarētu teikt, ka ir šobrīd kaut kāds uzplaiksnījums. No vienas puses, ir kaut kāds dokumentu kopums, kas varbūt reizēm ir nepietiekams tam Polijas muitniekam, lai to kravu palaistu, bet mēs arī saskaramies ar situāciju, ka no Polijas puses mainās tās maiņas un vienu reizi tiek prasīts kaut kāds viens dokumentu kopums un vēlāk tas jau ir mainījies," secina Poikāns.

"Jāņem vērā, ka Polijā kopš 15. oktobra ir jauna valdība, kā rezultātā ir nomainījušās arī galvenās amatpersonas gan Finanšu ministrijā, gan muitā, un nereti tās izmaiņas ir notikušas arī uz robežas.

Sadarbību kopumā ar Polijas valdību mēs vērtējam pozitīvi, bet kā parasti ir kaut kādas iespējas to uzlabot, un tas ir mērķis savākt kopā nevalstiskās un valdības institūcijas, vēlreiz apsēsties kopā ar Polijas muitas vadību, lai izskaidrotu, kas mūs šajā brīdī satrauc."

Latvijas vēstniecība Polijā tikšanos ar Polijas robežsardzi un Latvijas brīvprātīgo palīdzības organizācijām plāno augusta nogalē.