Kijivas Neatkarības laukumā pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku, un "Azov" brigādes karavīri noskaitīja lūgšanu un aizdedzināja signālugunis savu biedru piemiņai.
Lielākā daļa no upuriem toreiz bija tieši Mariupoles rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvji. Pasākuma dalībnieki arī aicināja Ukrainas valdību darīt visu iespējamo, lai atbrīvotu gūstekņus, jo viņu situācija ir briesmīga. Kāds bijušais Oleņivkas cietuma gūsteknis atzina, ka vissmagākā bijusi bezpalīdzības sajūta. Sagūstītie cīnītāji to izjūtot katru dienu, un viņiem jāzina, ka brīvībā nokļuvušie turpina palīdzēt.
Krievijas armija vainu par apšaudi centās uzvelt Ukrainai, taču pierādījumi liecina par pašas agresorvalsts vainu. Kijiva uzskata, ka okupanti šādā veidā centās "noslēpt" gūstekņu spīdzināšanu un slepkavības. To apstiprina arī aģentūras "The Associated Press" neatkarīgā izmeklēšana, kuras gaitā žurnālisti aptaujāja lieciniekus un iepazinās ar ANO ekspertu slēdzienu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
