12 gadus strīds par Nīlas aizsprostu. Kāpēc Āfrikas valstu sarunas atkal strupceļā?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Ēģiptes galvaspilsētā Kairā aizvadītajā svētdienā valsts amatpersonas tikās ar Etiopijas un Sudānas pārstāvjiem, lai atrisinātu jau 12 gadus ilgo strīdu par Nīlas aizsprostu. Kārtējā sarunu kārta beigusies bez būtiskiem rezultātiem. "Lielais Etiopijas atdzimšanas aizsprosts" tiek būvēts pie lielākās hidroelektrostacijas Āfrikā. Tā ir svarīgs elektrības avots Etiopijā, taču Ēģiptē var izraisīt postošu sausumu.

Sarunas tika atsāktas pēc tam, kad aizvadītajā mēnesī Ēģiptes prezidents Abdelfatahs al Sisi kopā ar Etiopijas premjeru Abiju Ahmedu Ali paziņoja, ka viņu kopīgais mērķis ir četru mēnešu laikā vienoties par 4,6 miljardus ASV dolāru (aptuveni 4,26 miljardu eiro) vērtā "Lielā Etiopijas atdzimšanas aizsprosta" darbību, vēstīja ziņu aģentūra "Associated Press".

"Lielais Etiopijas atdzimšanas aizsprosts" tiek būvēts pie lielākās hidroelektrostacijas Āfrikā. Tas atrodas uz Zilās Nīlas upes, kas Sudānas galvaspilsētā Hartūmā satek ar Balto Nīlu, bet pēc tam caur Ēģipti aizvijas uz ziemeļiem un Vidusjūru.

Etiopija šo aizsprostu redz kā iespēju saviem iedzīvotājiem piegādāt elektrību. To būvēt sāka 2011. gadā, un tika plānots, ka hidroelektrostacija spēs saražot vairāk nekā 6000 megavatu enerģijas.

Skeptiski uz šo projektu gan raugās Ēģipte, kas ir gandrīz pilnībā atkarīga no Nīlas – varenās upes ūdens tiek izmantots lauksaimniecībā un to ik dienu lieto uzturā vairāk nekā 100 miljoni iedzīvotāju. Aptuveni 85% upes ūdens Ēģiptē ienāk no Etiopijas.

Apvienoto Nāciju Organizācija iepriekš paredzēja, ka līdz 2025. gadam Ēģipte var saskarties ar "absolūtu ūdens krīzi", bet valsts amatpersonas uzskata, ka "Lielais Etiopijas atdzimšanas aizsprosts" situāciju var padarīt vēl postošāku.

Kaira vairākkārt paudusi bažas par neatbilstošu aizsprosta ekspluatāciju. Ēģiptes irigācijas jeb par zemes apūdeņošanu atbildīgais ministrs Hani Sevilams pauda, ka Ēģipte vēlas panākt juridiski saistošu vienošanos par to, kā milzu dambis tiks piepildīts un ekspluatēts.

Spriedze starp Ēģipti un Etiopiju palielinājās pēc tam, kad Etiopijas valdība sāka aizsprosta ūdenskrātuves piepildīšanu, pirms tika panākta vienošanās. Etiopija jūlijā paziņoja, ka ceturtā aizsprosta piepildīšana turpināsies līdz septembrim un lejpus dambja esošajām valstīm netiks nodarīts kaitējums.

Aizsprosts atrodas tikai 10 kilometrus no Sudānas robežas. Un arī Sudāna, kas bīstas no plūdiem un aizsargā sešus savus enerģijas ražošanas aizsprostus uz Zilās Nīlas, vēlas, lai Etiopija dalītos ar datiem par aizsprosta darbību.

Nīlas upes baseins ir kopīgs 11 piekrastes valstīm, bet galvenās tās piekrastes valstis ir Ēģipte, Etiopija un Sudāna.

Pēc vairākiem mēģinājumiem risināt jautājumu par integrētu baseina mēroga ūdensteču pārvaldību 2010. gadā šīs trīs valstis kopā ar pārējām astoņām piekrastes valstīm, proti, Burundi, Kongo Demokrātisko Republiku, Eritreju, Keniju, Ruandu, Tanzāniju, Ugandu un Dienvidsudānu, izstrādāja pirmo visaptverošo vienošanos – "Nolīgumu par Nīlas upes baseina sadarbības sistēmu", kas būtu pamats baseina mēroga komisijas izveidei.

Kopš tā laika izveidotas vairākas komisijas un zinātniskās grupas.

Sarunas līdz šim iestrēgušas vairāku faktoru, tostarp divu – 1929. un 1959. gadā – noslēgto līgumu dēļ, kas Ēģiptei un Sudānai piešķīra tiesības pār gandrīz visiem Nīlas ūdeņiem, dokumentos neiekļaujot Etiopiju.

Ēģipte un Sudāna ir uzstājusi, ka šie līgumi jāievēro arī turpmāk, bet Etiopija un citas upes augšteces piekrastes valstis iestājās pret.

2020. gada sākumā ASV galvaspilsētā Vašingtonā notika Ēģiptes, Etiopijas un Sudānas vadītāju tikšanās, lai beidzot vienotos par Nīlas aizsprosta darbību. Sarunas cieta neveiksmi, un tālāku pārrunu vadīšanu uzņēmās Āfrikas Savienība. 

Ēģipte šo jautājumu arī padarīja starptautiski svarīgu un lūdza ANO Drošības padomes iejaukšanos. Etiopija iebilda pret šo lūgumu, norādot, ka aizsprosts ir reģionāls jautājums, kas procesuāli būtu vai nu jārisina trīspusējās sarunās, vai arī Āfrikas Savienības aizgādībā. ANO Drošības padome atkāpās un pieprasīja, lai visas trīs valstis sanāk kopā un atrisina domstarpības draudzīgā ceļā.

Pēdējo gadu laikā sarunas par dambi apturētas dēļ konflikta Etiopijā un politiskās stabilitātes trūkuma Sudānā. 

KONTEKSTS:

"Lielā Etiopijas atdzimšanas aizsprosta" būvniecība tika aizsākta 2011. gadā. Nīlas baseins ir dzīvesvieta 280 miljoniem iedzīvotāju 11 valstīs. Jebkurš no projektiem, kas skar Nīlas upi, atstāj ietekmi uz dabu un daudzu cilvēku dzīvi, kā arī skar Nīlas krastos esošo valstu politiskās un ekonomiskās intereses.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti