Neviens no viņiem nerīkoja preses konferenci, taču Tuska kanceleja paziņoja, ka apspriestas jaunievēlētā EP un nākamās Eiropas Komisijas (EK) prioritātes, tajā skaitā ES paplašināšanās, ko Metsola nosaukusi par bloka "spēcīgāko ģeopolitisko instrumentu". Amatpersona arī atzina, ka tā ir jāreformē.
"Mūsu savienība ir pastāvīgi mainīgs projekts, kas prasa nemitīgu pielāgošanu. Esam sapratuši, ka pašreizējā ES struktūra vairs nebūs piemērota savienībai, kurā būs 32, 33 vai 35 dalībvalstis," intervijā poļu ziņu vietnei "i.pl" norādīja EP priekšsēdētāja.
Metsola gan neminēja, kādas reformas būtu nepieciešamas un kad tās varētu sākt. Patlaban Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis, un vēl desmit gaida, lai iestātos blokā.
Pērn novembrī Eiropas Komisija ieteica sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, bet sarunas ar Bosniju un Hercegovinu varētu notikt, tiklīdz valsts būs pilnībā izpildījusi tai dotos uzdevumus.
Cita starpā ES jānostiprina sava "drošības arhitektūra", un tas jādara sadarbojoties, nevis konkurējot ar NATO, piebilda Metsola. Viņa arī uzsvēra, ka Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu ir "pastāvīgs drauds ES drošībai, tās demokrātiskajai iekārtai, tās stabilitātei, tās vērtībām un eiropeiskajam dzīvesveidam".
Starp citām problēmām, kas ES un EP būs risināmas tuvākajos gados, viņa minēja nepieciešamību vairot bloka konkurētspēju, atrisināt dzīves dārdzības krīzi, radīt jaunas darbavietas un veicināt ilgtspējīgu attīstību.
Lai gan Metsola neminēja nevienu konkrētu nākamās EK prioritāti, viņa norādīja, ka jūnijā notikušajās EP vēlēšanās ES pilsoņi esot balsojuši par pozitīvu Eiropu, kas izvirza un sasniedz savus mērķus, un ka jaunās Eiropas Komisijas programmai tas jāatspoguļo.
Metsola pēc tikšanās ar Tusku devās uz Olštinu, lai Polijas premjera pārstāvētās liberāli konservatīvās partijas "Pilsoniskā platforma" (PO) organizētajā vasaras nometnē tiktos ar jauniešiem.
2025. gada pirmajā pusē Polijai rotācijas kārtībā būs jāuzņemas ES prezidējošās valsts pienākumi.
