"Eiropas ilgtermiņa aizsardzība sākas ar īstermiņa un drosmīgiem lēmumiem saistībā ar Ukrainu. Mēs jau esam pierādījuši – un es pateicos arī Žuzepam Borelam, kas to atzīst – ka mēs varam uzveikt Krieviju," teica Kuleba.
Rietumvalstu piešķirtos ieročus Ukraina grib izmantot triecieniem pret Krievijas lidlaukiem, no kuriem paceļas bumbvedēji.
Tas ļautu ne vien aizsargāt civiliedzīvotājus, bet arī gūt būtisku izrāvienu karā.
"Ja mums piegādās pietiekami daudz raķešu, ja mums atļaus uzbrukt, mēs ievērojami samazināsim Krievijas spējas kaitēt mūsu kritiskajai infrastruktūrai. Un mēs uzlabosim situāciju mūsu spēkiem uz zemes," norāda Kuleba.
Tam, ka Ukrainai nepieciešams spēcīgāks atbalsts, piekrita arī ES ārlietu vadītājs Žuzeps Borels.
Viņš teica, ka Ukraina no Eiropas Savienības jau saņēmusi arī pirmo sūtījumu ar Krievijas iesaldēto aktīvu peļņu.
"Par šo naudu mēs nodrošināsim Ukrainai vairāk militārā aprīkojuma. Svarīgi ir tas, ka pirmo reizi mēs tieši finansējam Ukrainas militāro rūpniecību. Mēs sniedzam finansējumu ukraiņiem, lai viņi varētu nodrošināt savu rūpniecisko jaudu. Jau ir nosūtīti 1,4 miljardi eiro."
Lai arī ļoti gaidīta, visa sabiedroto palīdzība Ukrainā vēl nav nonākusi. Vēl pirms sanāksmes ar diplomātiem Kuleba atzina, ka Kijivā vēl nav ieradušās visas sabiedroto solītās "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas.
