Situāciju izmanto labējo populistu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), kurai prognozē labus panākumus reģionālajās vēlēšanās.
Slepkavu jau sen vajadzēja deportēt
Aizvadītajā piektdienā Zolingenē notika pilsētas svētki, kuru laikā uzbrucējs ar nazi sadūra vairākus cilvēkus, nogalinot trīs, bet ievainojot vēl astoņus.
Uzbrucēju aizturēja, un vēlāk atklājās, ka tas ir 26 gadus vecs sīrietis, kura patvēruma lūgums bija noraidīts jau pirms diviem gadiem, tomēr varasiestādes nebija viņu deportējušas uz Bulgāriju, no kurienes vīrietis bija ieradies Vācijā.
Atbildību par uzbrukumu uzņēmās teroristu grupējums "Islāma valsts".
Pēc uzbrukuma Zolingenē Vācijas kanclera Olafa Šolca virzienā izskanējuši pārmetumi par to, ka viņa valdība pārāk maz darījusi, lai deportētu no valsts personas, kurām ir atteikts patvērums.
Tā gan tas nav, jo šī gada pirmajā ceturksnī Vācija deportēja par 34% vairāk iebraucēju nekā pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos. Tomēr dažādu iemeslu dēļ Vācija nav deportējusi vairāk nekā 7000 personu, kurām ir noraidīts patvēruma meklētāja vai alternatīvs aizsardzības statuss.
Šolcs šonedēļ paziņoja, ka valdība pārskatīs imigrantu deportēšanas kārtību un stingrāk ierobežos nažu un citu auksto ieroču nēsāšanu.
Aicina pārtraukt sīriešu un afgāņu uzņemšanu
Šolcs trešdien ierosināja rīkot valdības sarunas ar lielāko opozīcijas partiju – Kristīgo demokrātu savienību (CDU) – un 16 federālo zemju premjerministriem par stingrāku imigrācijas politiku, kā arī cīņu pret islāma terorismu. Sarunas vadīšot iekšlietu ministre Nensija Fēzere, taču pagaidām nav skaidrs, kad tās varētu sākties.
CDU līderis Frīdrihs Mercs ir piedāvājis Šolca pārstāvētajai Sociāldemokrātiskajai partijai (SPD) sadarboties, lai reformētu Vācijas imigrācijas politiku.
Mercs pēc nāvējošā uzbrukuma Zolingenē aicināja valdību nekavējoties pārtraukt patvēruma meklētāju uzņemšanu no Sīrijas un Afganistānas.
Viņš arī ierosināja nogādāt atpakaļ dzimtenē sīriešus un afgāņus, kuru patvēruma lūgums ir noraidīts, neraugoties uz bažām, ka pret viņiem Sīrijā un Afganistānā varētu īstenot represijas.
Mercs arī aicināja Briseli veikt pastāvīgas pārbaudes uz Eiropas Savienības ārējām robežām un izsludināt ārkārtas stāvokli Vācijā, lai Berlīne varētu apiet Eiropas Savienības likumus un nogādāt migrantus atpakaļ uz dalībvalstīm, kas bija viņu pirmā pieturvieta Eiropas Savienībā.
Tiesības uz patvērumu nevar atcelt
Šolcs bija atturīgs pret Merca priekšlikumiem, sakot, ka tiesības uz patvērumu, kas ir nostiprinātas arī Vācijas konstitūcijā, nevar atcelt.
Savukārt sociāldemokrātu partnere valdībā liberālā Brīvo demokrātu partija paziņoja, ka ir atvērta diskusijām par Merca ierosinājumiem.
Pret tiem visskaļāk ir iebildusi trešā valdošās koalīcijas dalībniece – Zaļā partija. "Zaļie" apsūdzēja Mercu mēģinājumos šķelt Vācijas sabiedrību.
Drošības un migrācijas analītiķis Rafaels Bosongs uzskata, ka pēc Zolingenes uzbrukuma lielāka uzmanība Vācijā būtu jāpievērš islāma terorisma draudiem, nevis imigrācijai.
"Protams, var teikt, ka pēdējo gadu laikā lielā migrantu un bēgļu pieplūduma dēļ ir palielinājies ar "Islāma valsti" saistīto potenciālo uzbrucēju skaits. Taču tas patiešām ir neliels skaits migrantu. Galvenais drauds, ar ko mums ir jātiek galā, ir "Islāma valsts" un islāma radikālisms.
Tāpēc mums tiešām nevajadzētu viņus visus uzlūkot vienādi un teikt, ka visi sīrieši ir aizdomās turamie un ka mums vairs nevajadzētu atvērt viņiem savas durvis.
Es domāju, ka tas noteikti nav pareizais ceļš, kā virzīties uz priekšu," Bosongs sacīja raidsabiedrībai "Deutsche Welle".
Migrācijas pretiniekiem labas izredzes vēlēšanās
Svētdien notiks vietējo parlamentu vēlēšanas Saksijā un Tīringenē Vācijas austrumos. Aptaujas liecina, ka abās federālajās zemēs visvairāk balsu varētu saņemt pret imigrantiem noskaņotā "AfD".
Pirms nedēļas notikušais nāvējošais uzbrukums Zolingenē varētu palīdzēt "AfD" iegūt papildu balsis.
Šīs vēlēšanas būs ļoti nozīmīgas arī kanclera Šolca partijai SPD, jo aptaujās tā balansēja uz 5% balsu barjeras, ko ir nepieciešams pārvarēt, lai iegūtu pārstāvniecību Saksijas un Tīringenes parlamentos.
Ja SPD neiekļūs kādā no parlamentiem, tad tas var nopietni sašūpot Šolca valdību pirms nākamgad gaidāmajām federālā parlamenta vēlēšanām.
