Harkivas mērs Ihors Terehovs informēja, ka gaisa uzbrukums pilsētai noticis īsi pirms plkst. 3 naktī. Sagrauti divi nami, bet apmēram 20 ēkām nodarīti dažāda apjoma postījumi. Glābēji turpina gruvešu pārmeklēšanu un cer, ka jauni bojā gājušie netiks atrasti.

Uzbrukumi pilsētai, kas atrodas apmēram 30 kilometru no Krievijas robežas, notiek regulāri, un tikai dažas stundas iepriekš ienaidnieks ar vadāmām aviācijas bumbām trāpīja pa medicīnas un administratīvajām ēkām, tai skaitā UNESCO aizsargātu arhitektūras pieminekli. Izcēlās ugunsgrēks un cietuši vismaz seši cilvēki. 

"Krievija apzināti mērķēja pa pilsētas ikonisko simbolu, ko zina katrs tās iedzīvotājs," norādīja amatpersonas.

Tikmēr Krivijrihā pirmdienas vakarā gandrīz pilnībā sagrauta trīsstāvu dzīvojamā ēka blīvas apbūves rajonā. Publiskota informācija par vienu bojā gājušo un vismaz 12 ievainotajiem. Uzbrukumā bojāta trīsstāvu dzīvojamā māja, saimniecības ēkas, medicīnas iestāde un automašīnas, kā arī iznīcinātas vairākas garāžas. Šeit operatīvi tika organizēta palīdzība izpostīto ēku iedzīvotājiem.

Galvaspilsēta Kijiva šonakt pieredzēja kārtējo uzlidojumu ar trieciendroniem "Šahed". Vairāku notriektu dronu atlūzas nokritušas uz dzīvojamām ēkām, kurās izcēlušies ugunsgrēki. Vismaz pieci cilvēki ievainoti.

Savukārt otrdienas pēcpusdienā raķešu uzbrukumā Odesā nogalināts kāds sirmgalvis. Ukrainas pretgaisa aizsardzības pārstāvji vēsta, ka raķetes palaida no Krievijas gaisa spēku iznīcinātājiem virs Melnās jūras.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām, tādēļ jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.