Pēc Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmes ministri kopīgā paziņojumā pavēstīja, ka šī valstu grupa ir vienojusies aktivizēt "JEF Atbildes variantu (Response Option)".
"Tas ietver jūras un gaisa spēkus, kas tiks dislocēti JEF atbildības reģionā kā militārs ieguldījums kritiski svarīgās zemūdens infrastruktūras aizsardzībai," teikts ministru kopīgajā paziņojumā.
"Šī ir pirmā reize, kad tiek aktivizēts JEF Atbildes variants," ministri sacīja, piebilstot, ka šī "darbība notiks decembra sākumā".
JEF ir 10 valstu koalīcija, kas koncentrējas uz drošību Ziemeļeiropā. Koalīcijā ietilpst Lielbritānija, Dānija, Somija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Zviedrija un Norvēģija. Organizāciju izveidoja pēc Lielbritānijas iniciatīvas 2015. gadā.
Grupas dalībvalstu līderi oktobrī vienojās pastiprināt zemūdens infrastruktūras aizsardzību pēc noplūdes gāzesvadā "Balticconnector", kas savieno Somiju un Igauniju. Tiek uzskatīts, ka šī noplūde ir "ārējas" darbības rezultāts.
Somijas policija uzskata, ka cauruļvada bojājumus radījis kāda Ķīnas kuģa enkurs.
"Veicot jūras novērošanu, apmēram 20 karakuģu būs aktīvi Baltijas jūrā un Atlantijas okeāna ziemeļos, lai ņemtu vērā drošības situāciju un labāk aizsargātu kritisko zemūdens infrastruktūru," Zviedrijas raidsabiedrībai SVT paziņoja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Junsons.
Ministrs sacīja, ka šī darbība ir nevis atbilde uz konkrētiem draudiem, bet "simptoms ļoti nopietnai drošības situācijai pasaulē, pirmām kārtām mūsu pašu apkaimē".
"Tad mums jāspēj veikt šāda veida operācijas, lai spētu aizsargāt kritisko infrastruktūru, kā arī dot signālu Krievijai," sacīja Junsons.
Šī desmit valstu kopīgā rīcība raida vairākus signālus, uzsvēra Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"): "Latvija arī uzreiz pēc šiem gāzes vada bojājumiem pastiprināja kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Un, protams, šobrīd jau desmit valstis iesaistīsies Baltijas jūras aizsardzībā, un parādīt gatavību kopīgi aizsargāt kritisko infrastruktūru. Te ir vairāki signāli. Pirmkārt, ka kritiskā infrastruktūra tiks aizsargāta. Otrkārt, ir savstarpēja sadarbība ar NATO, kas jau sākotnēji pēc šī bojājuma reaģēja un nosūtīja savas atsevišķas vienības. Šobrīd savukārt būs Apvienoto reaģēšanas spēku aktivitāte. Protams, ka tas darīts nolūkā paust signālu, ka mēs aizsargāsim, mēs esam gatavi pastiprināt savu klātbūtni, iedarbināt dažādus mehānismus, lai tas [ infrastruktūras aizsardzība] efektīvi notiktu."
To, cik speciālistu vai kuģu no Latvijas flotes dosies šajā misijā, Sprūds atturējās nosaukt.
Savukārt Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis no "Apvienotā saraksta" uzsver ātro reakciju un arī kopīgās militārās mācības.
"Tas ir apliecinājums tam, cik tas bija pareizs lēmums veidot šādu formātu. Viens no galvenajiem mērķiem bija spēja ātri pieņemt lēmumus un reaģēt. Arī kopīgās apmācības un gatavošanās ir devusi to rezultātu, ka var tik ātri reaģēt un rīkoties, mazināt riskus un pretstāvēt dažādiem izaicinājumiem," norādīja Bergmanis.
Kopīgas darbības reģiona aizsardzībai bijušas jau iepriekš. Piemēram, 2022. gadā JEF dalībvalstu aizsardzības ministri paziņoja par kopīgām militārām mācībām Ziemeļeiropas reģionālās drošības stiprināšanai. Togad notika militārs vingrinājums Baltijas jūrā ar jūrniecības elementu, pretgaisa aizsardzības un praktiskās šaušanas treniņiem.
Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka šis ir būtisks signāls Krievijai, ka NATO gatava aizstāvēt savu kritisko infrastruktūru, taču tas nav kāds ārkārtējais notikums, bet jau kādu laiku notiekošā stratēģiskā komunikācija starp Krieviju un NATO.
Šis solis uztverams kā nopietns signāls, kas pasaka arī mums kā sabiedrotajiem, ka mēs varam justies droši – ja būs nepieciešams citi dosies palīgā, pauda Struberga.
Viņa arī norādīja, ka zemūdens kritiskā infrastruktūra ir viena no vājākajām, tāpēc šādi vingrinājumi ir nozīmīgi, lai paši saprastu savu gatavību un spēju to nosargāt.
KONTEKSTS:
Naktī uz 8. oktobri tika slēgts gāzes starpsavienojums "Balticconnector" starp Igauniju un Somiju, jo tika novērota spiediena krišanās cauruļvadā, kas liecina par iespējamu gāzes noplūdi. "Balticconnector" slēgšana neietekmē gāzes piegādes patērētājiem Igaunijā, jo gāzi Igaunija joprojām var saņemt no Latvijas.
Somijas Nacionālais izmeklēšanas birojs sākotnējā izmeklēšanā secināja, ka gāzesvada bojājumus, visticamāk, izraisījis Ķīnas kravas kuģa enkurs. Nepieciešama papildu izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai bojājumi radīti tīšām vai netīšām.
Oktobra vidū arī Zviedrija pavēstīja, ka bojāts Zviedrijas un Igaunijas telekomunikāciju kabelis. Vēlāk secināts, ka bojājumu oktobra sākumā izraisīja "ārējs spēks".
Vēlāk tapa zināms, ka Somu līcī bojāts arī Krievijas sakaru kabelis.
NATO paziņoja, ka, reaģējot uz zemūdens infrastruktūras bojājumiem, tā pastiprina patrulēšanu Baltijas jūrā, tostarp veic papildu novērošanas un izlūkošanas lidojumus.
