ES, ASV, Japāna un Kanāda pēc Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā iesaldēja Krievijas centrālās bankas aktīvus aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Aptuveni 200 miljardi dolāru no šiem līdzekļiem atrodas Eiropas finanšu iestādēs, galvenokārt Beļģijas klīringa iestādē "Euroclear".

ES prezidējošā valsts Beļģija paziņoja, ka 27 ES dalībvalstu pārstāvji pirmdienas vakarā principā vienojušies par priekšlikumu izmantot iesaldēto Krievijas aktīvu ģenerēto peļņu, lai atbalstītu Ukrainas atjaunošanu.

Diplomāti atklāja, ka mehānisms, par kuru panākta vienošanās, paredz glabāt aktīvu ģenerēto peļņu atsevišķi un pēc tam pārskaitīt daļu no šīs summas Ukrainai. Aplēsts, ka runa varētu būt par vairākiem miljardiem ASV dolāru gadā.

"Euroclear" nesen paziņoja, ka saistībā ar Krievijai piemērotajām sankcijām pērnā gada pirmajos deviņos mēnešos iestāde ir nopelnījusi procentos trīs miljardus dolāru.

ES amatpersonas uzsvēra, ka šis projekts sākotnēji attieksies tikai uz iesaldēto aktīvu ģenerēto peļņu, nevis pašiem aktīviem. Iesaldētie Krievijas centrālās bankas aktīvi pagaidām netiks konfiscēti.

Viens iemesls tam ir bažas par šādas bezprecedenta valsts aktīvu konfiskācijas likumību un Krievijas atbildes pasākumiem.

Maskava ir solījusi atriebties, konfiscējot Krievijā esošos rietumvalstu aktīvus, kuru vērtība tiek lēsta 288 miljardu dolāru apmērā.

Eiropas amatpersonas arī bažījas par aktīvu konfiskācijas iespējamām sekām attiecībā uz eiro valūtu, jo investori varētu atteikties no eiro aktīviem, baidoties, ka arī viņu nauda kādu dienu varētu tikt konfiscēta.