25. martā Krievijas vadonis Putins paziņoja, ka viņa valsts plānojusi izvietot taktiskos kodolieročus savas kaimiņvalsts un sabiedrotās Baltkrievijas teritorijā. Tas ir zīmīgs solis, jo līdz šim Krievijas kodolieroči ārpus tās teritorijas izvietoti netika. Pie tam Kremļa saimnieks steidzās uzsvērt, ka kodolieroču kontrole netiks nodota baltkrievu pusei, kas būtu klajš kodolieroču neizplatīšanas vienošanās pārkāpums.
28. martā ar oficiālu paziņojumu Krievijas taktisko kodolieroču sakarā nāca klajā Baltkrievijas Ārlietu ministrija. Tajā teikts, ka šis solis ir atbilde uz bezprecedenta spiedienu, kuru pret Baltkrieviju pēdējos gados vērsušas Savienotās Valstis un to sabiedrotie.
Taktiskie kodolieroči, kas paredzēti lietošanai kaujas laukā, ir salīdzinoši mazjaudīgi. To ražošana un izvietošana līdz šim nav tikusi kontrolēta starptautisko līgumu ietvaros, tāpēc nav droši zināms, cik un kādi šie ieroči ir Krievijas rīcībā, un kur tie ir izvietoti.
Daudzas Krievijas ieroču sistēmas ir iespējams izmantot gan ar konvencionālo, gan ar kodolmunīciju. Cita starpā Krievijas taktiskie kodolieroči varētu būt izvietoti Kaļiņingradas apgabalā, par ko jau pagājušā gada februārī izteica aizdomas Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anašausks.
Attiecīgi, šādu ieroču izvietošana Baltkrievijā maz ko mainītu kopējā militāri stratēģiskajā situācijā reģionā. Savienoto Valstu reakcija uz Putina paziņojumu bijusi visai mērena, paziņojot, ka šobrīd neesot pazīmju, ka Krievija gatavotos izmantot kodolieročus.
Arī Latišenko uzsvēra, ka paziņojums par kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā, visticamāk, jāuztver kā simbolisks žests, kura viens no iemesliem varētu būt šovasar plānotais NATO samits Viļņā.
"Izvietot tieši blakus Lietuvai atomieročus, tas ir tā pavicināt ieroci mums gar seju. Tas faktiski jau vairs nav pret Ukrainu, bet jau pret mums, pret NATO," viņš atzina.
Vienlaikus eksperts vērtēja, ka patiesie šīs rīcības iemesli slēpjas tieši Krievijas un Ķīnas notikušo sarunu rezultātā.
"Politologu vidū šobrīd eksistē tādi divi viedokļi. Viens ir, ka tās ir bijušas nesekmīgas sarunas, kā rezultātā Putinam nācās atgriezties atkal pie šīs kodolretorikas, kuru nedzirdējām jau vairākus mēnešus. Šai versijai es vairāk piekrītu, jo tā ir vieglāka un loģiskāk izskaidro viņa tādu modus operandi [darbības metodes]. Un otrs, ka šis akts ir kaut kādā veidā saskaņots ar Ķīnu, bet, manuprāt, šī versija nestrādā, tā ir pārāk sarežģīta," skaidroja Latišenko.
Viņš uzsvēra, ka Ķīna sevi pozicionējusi kā mediatoru un lielo samierinātāju, turklāt līdz šim vienmēr paudusi skaidru nostāju pret kodolieročiem un kodoldraudiem.
"Ķīnas tā sauktajā miera plānā, kas būtībā ir Ķīnas pozīcijas dokuments, tajā ir astotais punkts, kas izteikti pasaka – nē kodolieroču izplatībai, nē kodolkaram, nē kodoldraudiem.
Faktiski Putins ar šo aktu, un mēs vēl varam pieminēt arī [Dmitriju] Medvedevu, kurš izteicās, ka pēc sarunām ar Ķīnu kodolkara iespējamība ir pieaugusi, šī visa rīcība ir spļāviens sejā ķīniešiem.
Tas ir mans redzējums. Tas liecina, ka šīs sarunas nebija izdevušās un Krievija neieguva to, ko vēlējās, kaut gan lielāko daļu sarunu saturu mēs, protams, nezinām," vērtēja ārpolitikas eksperts.
Vērtējot iespējamos draudus Latvijai, Latišenko atgādināja, ka kodolieročus iespējams palaist arī no Krievijas teritorijas, un šis paziņojums šo draudu jautājumā pēc būtības neko nemaina.
"Šī vienkārši ir provokācija pret NATO. Putinam, iespējams, bija kaut kāds izejas variants sarunās ar Ķīnu, uz ko Kremlis cerēja, bet acīmredzot šīs durvis, Ķīnas durvis, ir aizvērušās vai pievērušās ciet, un Putins atkal jūt, ka tiek iedzīts stūrī. Viņa izejas koridors sašaurinās, kā rezultātā viņš atkal izvelk šo ieroci un sāk vicināt," vērtēja Latišenko.
