Līdz ar to manāma sava veida rīvēšanās starp Vašingtonu un Ukrainu, bet jāsaprot, ka kara laikā tā ir – viss nevar būt tīkams visām pusēm, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" vērtēja Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.

Neapmierinātība ir abpusēja

Kamēr kara laukā Ukrainai, iespējams, neiet tik labi, cik sabiedrotie vēlētos, veiksmīgi ir tās dronu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Tas līdz šim ir bijis gana efektīvs Ukrainas ierocis – uzbrukumi tiek izvērsti ne tikai Krievijas pierobežā, bet krietni plašāk, un no tiem cieš pārstrādes rūpnīcas pat 1000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas. 

Ekspertes Kristīnes Bērziņas rubrika raidierakstā "Drošinātājs"

Drošības politikas eksperte, Māršala fonda pētniece Vašingtonā Kristīne Bērziņa Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" ik nedēļu saistībā ar karu Ukrainā izcels gan svarīgākos nedēļas notikumus pasaules un Latvijas kontekstā, gan to, kas varbūt informācijas gūzmā paslīdējis garām, kā arī sniegs komentāru, kāpēc tie ir svarīgi un kādu ietekmi varētu izraisīt.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija ziņo, ka šo triecienu rezultātā traucēti vismaz 10% ražošanas jaudas, kas liecina, ka šiem dronu triecieniem ir reāls efekts. Tajā pašā laikā "Financial Times" nācis klajā ar rakstu, kurā pausts, ka Baltais nams uzstājīgi lūdz Ukrainu pārtraukt šos uzlidojumus, jo tie varētu ietekmēt naftas cenas globālajā tirgū. 

Kāpēc ASV vēlas apturēt Ukrainas efektīvos uzbrukumus, un cik vispār uzticama ir šī "Financial Times" ziņotā informācija? 

"Oficiālā atbilde uz šo jautājumu no Baltā nama Nacionālās drošības padomes ir tāda, ka ASV principā vienmēr cenšas atturēt no tiem un neatzīst uzbrukumus Krievijas teritorijā. Tā pozīcija ir bijusi standarta pozīcija Baltajam namam visa kara gaitā. Vai šobrīd kāds ir neapmierināts ar to? Es pieļauju, ka tā noteikti varētu būt, tāpēc, ka risks par eskalāciju vai tiešiem uzbrukumiem Krievijai ir bijis sāpīgs jautājums," pauda Bērziņa.

Vienlaikus ASV šobrīd neatrodas tādā pozīcijā, lai ar savu neapmierinātību liktu mainīt Ukrainas kara stratēģiju, jo arī Ukrainai ir pamats būt neapmierinātai ar Balto namu – jautājums par ASV militāro atbalstu Ukrainai joprojām iestrēdzis Kongresā.

"Līdz ar to tāda sūdzēšanās, es pieņemu, varētu būt abpusēja. Pārāk es no Ukrainas puses neņemtu galvā to, ka kādam tas īpaši nepatīk. Svarīgi Ukrainai ir komunicēt par šādiem uzbrukumiem to, ka tie ir ar militāru nozīmi," norādīja Bērziņa.

Drošības politikas eksperte skaidroja, ka, iespējams, ASV neapmierinātību pastiprina pagājušajā nedēļā notikušais terorakts Maskavā, kurā bojā gāja daudzi civiliedzīvotāji, bet viņa uzsvēra – tas nav salīdzināms ar šiem naftas pārstrādes rūpnīcu uzbrukumiem, kuriem ir militārs mērķis, kas tieši ir saistīts ar Krievijas spējām īstenot karu Ukrainā. 

"Es varu iedomāties, ka no Baltā nama vai Vašingtonas puses ir liela neapmierinātība ar to, ka, redz kā, Ukraina var uzspridzināt kādu naftas pārstrādes rūpnīcu, un tad, kad notiek kaut kas ar civiliedzīvotāju zaudējumiem Maskavā, tad Putinam ir vieglāk sazīmēt kopā šādu terora uzbrukumu ar to, kas notiek Ukrainā un kas notiek naftas pārstrādes rūpnīcās citur Krievijā," atzina Bērziņa.

Tajā pašā laikā Ukraina ir spējīga attaisnot savas darbības, jo objekti, kuriem tā uzbrūk, ir militāras nozīmes, vēlreiz uzsvēra Bērziņa, taču nenoliedzami tas rada nesaskaņas Ukrainas un ASV starpā.

"Šeit ir rīvēšanās starp Vašingtonu un Ukrainu, bet tāda pati rīvēšanās šobrīd ir starp Ukrainu un Vašingtonu, jo Kongress nevar pieņemt atbalstu. Jāsaprot, ka kara laikā ir tā, ka viss nav tīkams visām pusēm," secināja Bērziņa.

Drošības politikas eksperte gan atzina – bažas par kara eskalāciju Baltajā namā ir pārmērīgi lielas, un Krievija no tā iegūst. Kamēr ASV cenšas ierobežot Ukrainas uzbrukumus Krievijai, Krievija savus uzbrukumus Ukrainas infrastruktūrai ievērojami pastiprina. 

NATO valstis paliek NATO valstis

No ASV pēdējās nedēļas laikā pienākušas arī labas ziņas – tā paziņojusi par 228 miljonu lielu finansiālo palīdzību Baltijas drošības stiprināšanai. Vienlaikus daudziem dabiski rodas jautājumus – kā Baltijai var piešķirt tik lielus līdzekļus, kamēr Ukrainai jau mēnešiem ilgi finansējumu nepiešķir?

"Jā, protams, šis ir ļoti labs signāls no ASV NATO aizsardzībai un īpaši Baltijas valstu aizsardzībai. Šis finansējums ir īpašs un saistīts drīzāk ar ASV plašāku budžeta plānošanu. Tas ir tāds plānveida atbalsts. Īpaši daudzas valstis nav ierakstītas ASV militārajos budžetos, bet Baltijas drošības iniciatīva, kuru sāka 2020. gadā, ir. Šis ir jaunākais paziņojums un budžeta devums tieši šai programmai," skaidroja Bērziņa.

Līdz ar to šis ir vairākus gadus iepriekš izplānots un budžetā iekļauts plānveida finansējums. Tas, kas tiek gaidīts no ASV Kongresa Ukrainai, nav plānveida atbalsts. 

"Ja skatās uz Ukrainas palīdzību, tad tas, ko mēs tik ļoti gaidām, tie lielie miljardi, tie nav plānveida palīdzība, tie ir izņēmuma kārtas finansiālie mehānismi – "supplemental". Tieši par to arī ir tik lieli iebildumi. Tādi fiskāli konservatīvi, vairums, republikāņi negrib ik pa brīdim milzu naudu tāpat vien bez plāna sniegt Ukrainai vai principā jebkuram," skaidroja Bērziņa.

Tikmēr finansējums, kas nāk Baltijas valstīm, un katru gadu mēreni, bet pieklājīgi, pieaug, ir plānveida, lai Latvija un pārējās Baltijas valstis no savas puses to varētu pareizi pieņemt un apsaimniekot, norādīja drošības politikas eksperte.

Tas mēreni un pakāpeniski palīdz stiprināt Baltijas valstu drošību. 

"Ukrainā ir pavisam cita situācija, kara situācija, kurā vajadzētu citādus budžetus pieņemt, bet plānveida pasākumus šobrīd ir daudz vieglāk dabūt cauri Kongresam, nekā lielo sitienu, lielo palīdzības paketi Ukrainai. Svarīgi ir saprast, ka tā nav nauda, kuru varētu dot Ukrainai, bet dos Baltijas valstīm. Šīs ir paralēlas un pavisam atšķirīgas sarunas. NATO valstis paliek NATO valstis, un tomēr pat, ja Ukrainai šajā brīdī nevar pieņemt palīdzību politisku nesaskaņu dēļ, tad tajos pašos politiski sarežģītajos apstākļos ir iespējams pieņemt atbalstu Baltijas valstīm," skaidroja Bērziņa.

Būt drosmīgiem un turpināt būvēt Latviju

Tikmēr sociālajos tīklos uzmanību guvis jautājums, vai mediji Latvijā biedē cilvēkus par kara tuvumu pašu mājās, vai labāk būtu jābrauc prom? Tas saistīts ar prognozēm par to, pēc cik gadiem varētu būt gaidāms Krievijas uzbrukums Baltijai. 

"Skaidrs, ka pie pašreizējiem kara apstākļiem Ukrainā ir dabīgs un attaisnojams uztraukums sabiedrībā, tāpēc, ka viss austrumu flangs, Baltijas valstis, Latvija, ir blakus tādam ļoti sarežģītam kaimiņam, kurš ik pa brīdim iedomājas, ka varētu būt vērtīgi iebrukt un okupēt, un galināt savus kaimiņus. Tā nav forša situācija jebkurai valstij, un it īpaši Baltijas valstīm, jo tas ir kaut kas, kas jau ir pieredzēts," atzina Bērziņa.

Bet satraukties par to, vai būtu pēdējais brīdis iegādāties īpašumus citās valstīs un doties prom, arī ir pilnīgi nevietā, uzsvēra drošības politikas eksperte.

"Tas, kas tiek paziņots par tiem [it kā atlikušajiem] pāris gadiem, ir tas, kad Krievija varētu būt spējīga pagriezties, novērsties no Ukrainas un domāt par jaunu kara sākšanu kaut kur citur. Tie ir tie divi, trīs vai pieci gadi, kā nu kurš to paredz. Bet tas viss attiecas uz to, kad Krievija būtu teorētiski spējīga kaut kur tālāk karot," norādīja Bērziņa.

Līdz ar to šobrīd ir milzīga izdevība parādīt to, ka jebkāds uzbrukums Latvijai vai Baltijas valstīm nebūtu tā vērts, tāpēc notiek dažādi aizsardzības un drošības attīstības pasākumi. 

"Sagatavošanās darbi ir svarīgi arī tādā sabiedrības līmenī, lai parādītu to, ka sabiedrība ir saliedēta un nevēlas atjaunotu Krievijas okupāciju, jo priekšstats, ka Ukrainā varētu ar atvērtām rokām sagaidīt Krieviju, bija viens no faktoriem, kāpēc sākās šis lielais uzbrukums un karš. Tāpēc tā sagatavošanās ir gan psiholoģiska, gan kā saprašana par to, ka ir jāiegulda šobrīd aizsardzībā, ka ir jāparāda, ka latvieši būtu gatavi savu teritoriju aizsargāt, ieguldīt, izplānot un sadarboties ar sabiedrotajiem, ar NATO," skaidroja Bērziņa.

Iespējams, ka Putins nebūtu uzsācis pilna mēroga karu Ukrainā, ja nebūtu maldīgi domājis, ka to izdosies ātri novest līdz galam, vērtēja drošības politikas eksperte. Līdz ar to viss, kas šobrīd tiek darīts, tiek darīts ar mērķi atturēt Maskavu no idejas, ka iebrukt Baltijā būtu viegli un vispār izdarāms. 

"Tāpēc šobrīd jādomā nevis par to, kā pārcelties uz Spāniju, bet jādomā par to, ka rīcība mājās ir atslēga atturēt jebkādu Krievijas uzbrukumu.

Būt drosmīgam un turpināt būvēt Latviju, ieguldīt Latvijas aizsardzībā, ekonomikā un stiprumā, ir galvenais nepieciešamais faktors, lai karš Latvijā nekad neatgrieztos," uzsvēra Bērziņa.