Nacionālās asamblejas atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanas pirms trim nedēļām izziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Tā bija viņa atbilde uz galēji labējās partijas "Nacionālā apvienība" panākumu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Marinas Lepenas vadītā partija ieguva vairāk nekā 31% balsu, bet Makrona vadītā centriskā partija "Renesanse" saņēma uz pusi mazāk.
Daudzi analītiķi ir norādījuši, ka Makrons izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, lai brīdinātu Francijas pilsoņus par iespējamo labējo radikāļu nākšanu pie varas.
Bet Londonas Karalienes Marijas Universitātes politikas profesore Reinbova Mareija uzskata, ka Makrons ar šīm vēlēšanām gribēja atgūt daļu no savas zaudētās popularitātes.
"Es domāju, ka tas nav izdevies. Viņš nav kļuvis populārāks, izsludinot šīs vēlēšanas. Viņa pārstāvētajai partijai nākamajā parlamenta sasaukumā būs mazāks deputātu skaits nekā līdz šim. Cilvēki joprojām aizplūst pie galēji labējiem. Tas daļēji ir saistīts ar to, ka vēlētāji novēršas no tradicionālajām partijām, jo tās tiek uzskatītas par neveiksmīgām. Un daļēji tas ir saistīts ar galēji labējo rezultātiem aptaujās, kas ļauj domāt, ka viņiem izdodas uzrunāt franču vēlētājus, kuri ir vīlušies pārējās partijās un tagad ir gatavi izmēģināt kaut ko citu," Mareija sacīja telekanālam "Al Jazeera".
Uzvaru paredz Lepēnas partijai
Pēdējās aptaujas rādīja, ka "Nacionālā apvienība" vēlēšanās varētu iegūt no 35% līdz 37% balsu, apsteidzot kreiso partiju aliansi "Jaunā tautas fronte", par ko bija gatavi balsot 27% līdz 29% vēlētāju, un Makrona partiju "Renesanse", ko gatavojās atbalstīt nedaudz vairāk kā 20% pilsoņu.
Sliktajos reitingos vaino Makronu pašu – viņa izveidotā partija pat negrib, lai Makrons piedalās priekšvēlēšanu pasākumos, lai gan tas Makronu neattur.
Kā norādīja domnīcas "Bruegel" vecākā pētniece Rebeka Kristi: "Daži cilvēki saka – es ienīstu Makronu, bet tas ir tikai tāpēc, ka viņš tur ir un ir kā simbols viņu neapmierinātībai. Tas noteikti ietekmēs to, kā viņi balsos šajās vēlēšanās. Bet nav skaidrs, kā tas ietekmēs Makrona spēju turpmāk vadīt – tas atkarīgs no konkrētiem cilvēkiem, kas tiks ievēlēti."
Francijas vēlētāja Evelīna Kosuta: "Ir svarīgi mēģināt atgriezties pie sava veida normalitātes, vismaz tās, ko es uzskatu par normālu, un mēģināt bloķēt ekstrēmismu."
Vēlētāja Sintija Justīne: "Tas ir protests pret valdību, cilvēki nav apmierināti ar pēdējos gados notiekošo. Mums šķiet, ka pēdējos gados esam daudz zaudējuši, cilvēki ir dusmīgi. Es esmu dusmīga."
Bardella sola būt Ukrainas pusē
"Nacionālā apvienība" ir tā pati partija, kas bija skeptiski noskaņoti pret Francijas dalību ES, gan NATO. Partijas priekšsēdētājam 28 gadus vecajam Žordānam Bardellam tas dotu iespēju kļūt par Francijas premjeru.
Agrāk Lepēna nav slēpusi savas siltās jūtas pret Vladimiru Putinu, taču tagad Bardella teic – viņš ir Ukrainas un nevis Krievijas pusē.
"Mana nostāja ir ļoti vienkārša: atbalsts Ukrainai un mums jāizvairās no jebkāda eskalācijas riska. Un tas ir iemesls, kāpēc es arī iebilstu pret tālas darbības rādiusa raķešu sūtīšanu, kas, piemēram, varētu tieši uzbrukt Krievijas teritorijā un nostādīt Franciju un frančus karadarbības situācijā," skaidroja Bardella.
Taču eksperti atturas prognozēt – cik daudz no Lepēnas un Bardellas teiktā pirms vēlēšanām patiešām tiks piepildīts.
"Lepēna un viņas partija nekad nav bijusi valdībā. Ir ļoti viegli būt pret kaut ko, ieņemt ļoti melnu vai baltu pozīciju, ja nav jāpieņem lēmumi," sacīja domnīcas "Bruegel" vecākā pētniece Rebeka Kristi.
Satraukums par vēlēšanu rezultātu
Pasaules finanšu tirgos un Eiropas galvaspilsētās baidās, ka šī politiskā spriedze var satricināt pasaules septīto lielāko ekonomiku un izraisīt vēl vienu nestabilitātes lēkmi eirozonas centrā.
"Mani uztrauc vēlēšanas Francijā. Es gribu to pateikt skaidri. Un es ceru, ka tās partijas, kas nav Lepēna, gūs panākumus vēlēšanās. Bet tas ir franču ziņā," atzina Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Tomēr ir grūti prognozēt vēlēšanu iznākumu, jo Francijā partijas nesaņem parlamenta mandātu skaitu proporcionāli vēlēšanās iegūto balsu skaitam.
577 Nacionālās asamblejas locekļi tiek ievēlēti no vienmandāta apgabaliem. Tādēļ pēc šodienas balsojuma vietu likumdevējā nodrošinās tikai tie kandidāti, kuri savā apgabalā būs saņēmuši vairāk nekā 50% balsu.
Tajos apgabalos, kur neviens kandidāts nebūs saņēmis vismaz pusi balsu, nākamsvētdien, 7. jūlijā, notiks vēlēšanu otrā kārta. Tajā sacentīsies divi pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēmušie kandidāti, kā arī tie, kuri šodien būs saņēmuši vairāk nekā 12,5% nodoto balsu.
Augsta vēlētāju aktivitāte
Šodien līdz pusdienlaikam bija nobalsojuši 25,9% balsstiesīgo vēlētāju. Tas ir augstāks rādītājs nekā 2022. gada Nacionālās asamblejas vēlēšanās, kad līdz dienas vidum bija novēlējuši 18,4% balsstiesīgo.
Savukārt līdz plkst.17 vēlētāju aktivitāte sasniegusi 59,39%, pārspējot 2022. gada vēlēšanu kopējo aktivitāti, paziņoja Iekšlietu ministrija. Kā lēš ministrija, līdz plkst.20, kad tiks slēgti iecirkņi, nobalsot varētu 67,5–69,7% no 49,5 miljoniem balsstiesīgo.
2022. gada vēlēšanu pirmajā kārtā kopumā nobalsoja 47,5% vēlētāju, tādējādi jau tagad ir pārspēta iepriekšējo vēlēšanu aktivitāte.
Augstāka vēlētāju aktivitāte varētu liecināt par to, ka Francijas pilsoņi šīs vēlēšanas uzskata par izšķirošām.
Balsošanas iecirkņi visā Francijā strādās līdz pulksten 20.00 (21.00 pēc Latvijas laika), bet drīz pēc tam tiks publicēti nobalsojušo vēlētāju aptauju pie iecirkņiem ("exit poll") rezultāti.
